labrīt. putnu vīterošana un klusums, kas ausīs griež, telts norasojusī mugura vēl dveš nakts pieskāriena bailes, tik basām pēdām Tavām pieskaras rīts pirmriezējs un tīrs.
ugunskura pelnu rakstā vēl lasīt var tumsas uzdzīves nogurušos vārdus, ko uzpūst iespējams vairs nav. tik smārds no pusizdertās vīna glāzes, sīknaudā steidz mainīt solījumus zvaigznēs sētos.
jau uguns alkatīgi tver zarus sausos un rūpīgi plēstos, lai rīta tēja/kafija modināt no sapņiem spētu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
