fu*k love

Es jūtos vāja. Vēlos izdzīt cigarešu pretīgo garšu no mutes. Tas jau sen vairs nav mans. Tagad process pieder tikai pieradumam. Es vēl joprojām māku elpot dziļi. Elpot zem ūdens. Plaušas vēl klausa.
Morālo paģiru atlikumi.Domas par to, ko es varēju darī labāk un par to, ko varēju nekad nepieminēt. Nekādas nožēlas. Tikai sajūtas, kas atsaucas vienaldzībā un varbūtības teorijā.
Ieelpa.
Tagad es jūtos daudz brīvāka.Pamazām es sāku aptvert, ka dzīve tiešām ir tikai manās rokās un beidzot tām jau ir uzauguši pietiekami lieli muskuļi, lai jo dienas jo smagāko nastu noturētu. Un paceltu augstāk.
Izelpa.
Ilgi prātoju un sapratu, ka labāk rakstiju, kad uz pasauli raudzījos nicinošām un dusmīgā tīņa acīm. Tad bija reālāk. Tagad zūd ticamības moments. Manis rakstītais ir kļuvis pārāk personisks- neviens to nespēs saprast tā kā es, ja vispār spēs.
Pasmaidi. Šonakt es negulēju gandrīz nemaz. Es domāju par tām skumjajām acīm kuras apbruņotas ar tādu nicīgumu un naidu. ar vairogu. Man gribas pieiet un samīļot. un kadēļ gan ne? varbūt viņš man tomēr neuztaisīs zilu aci. varbūt viņš atbildēs.