vajag tikai mazliet asinīm uzbangot dzīslās, kad jau atkal esmu izspērusies no pretīga nomāktuma un joņoju apkārt priecīga kā sunītis, mēli izkārusi.
darbā šodien sasviedās pilnas rokas ar darbiem, tā, ka laika trūkst, un, kad beidzot viss padarīts, vēl jālec uz uzņēmumu reģistru, kas mani itin nemaz neiepriecē.

bet vispār gribu pasūdzēties par savu faksu, tas ir kkāds sasodīti iedomīgs iznirelis.
jānosūta 11 lapas, tās nu arī cītīgi stūķēju faksam vēderiņā pa vienai, bet viņš laiku pa laikam izdomā, ka šo lapu viņš negrib gan un tad sāk sašutumā pīkstēt man virsū, man toties jāliek nost klausule un atkal jāzvana uz vajadzīgo numuru, neliekot mieru tiem nabaga cilvēkiem, kas strādā otrā galā.

un printerim arī vēderiņā kārtridžus šodien svaigus salikām, iemācījos apmierināt šīs printera vēlmes pēc krāsām, lai viņš būtu spējīgs izvemt visādas lapas, krāsainas un nekrāsainas. man gan bail no datorvīra, kas brauc ar tiem kārtridžiem- izskatās pēs slima kāmja, kas piedevām ir arī maniakāls slepkava un sadists, bet tā slēpti un visiem liekas piemīlīgs puika.


viss. uzņēmumu reģistrs un tad pie lorinch ballēties meituku ballītē.
ho!