nekas jauns -

bet pēdējā laikā esmu ticis atpakaļ uz mūzikas viļņa. bija ilgu laiku, ka viss riebās. tagad ir daudz, daudz kā jauna, daudz kā dīvaina. klausos, piemēram, to connan mockasin, kas ir islandiešu psihodel/blūz pops, tad klausos zīda ceļa ansambli ar un bez yoyo ma - austrumnieki, tablas, vijoles, kopā ar akadēmiju, piemēram gabals - arābu valsis - vāks, tur ir tāds spēks. pēc tam charles lloyd - avantgarda džeza pats augstākais un dīvanainākais plaukts, tik neizšifrējamas un skaistas emocijas, viļņiem un kritieniem, kāpieniem. tad pēkšņi kaut kādas riannas un beyonces, kuras skan galvā. ik pa brīdim prātā atgriežos cat power koncertā.
un tūlīt jau positivus - pirmo reizi dzīvē jāspēlē open air festā. forši, protams, bet pats postivus, visa attieksme un visa organizācija ir negaidīti briesmīga.