PAR KO PARAKSTĪJĀMIES ?
Ir noslēgusies kārtējā parakstu vākšanas kampaņa referenduma ierosināšanai, ja kāds tās ir skaitījis, tad zinās, ka šī ir jau 5. pēc kārtas (2 ir bijušas par pilsonības jautājumu, 1 – par pensiju jautājumu, 1 – par „Latvenergo” privatizācijas jautājumu). Kā zināms, tad arī visas iepriekšējās kampaņas, izņemot pašu pirmo, beidzās ar to iniciatoriem vēlamo rezultātu – paraksti referendumam tika savākti. Un visās iepriekšējās kampaņās es pats esmu aktīvi piedalījies gan pats parakstoties, gan aicinot to darīt savus radus, draugus un pat svešus cilvēkus. Šoreiz gan es rīkojos pilnīgi pretēji – pats neparakstījos un arī citus aicināju to nedarīt! Kāpēc?
Pirmkārt, jau tādēļ, ka jautājumi (divi), par kuriem tika organizēta parakstu vākšana, man likās ļoti nebūtiski un nenozīmīgi. Tik tiešām, nu kāda gan nozīme tam, kas kontrolēs pārraudzību pār drošības dienestiem – Veročka ar savu svītu vai paplašināta komisija, ko izveidojis premjers. Tāpat taču skaidrs, ka jebkurā gadījumā drošības iestādes tiks aicinātas nesaudzīgi apkarot Latviešu Patriotus, kasoties pie viņiem visus, kur vien tas iespējams, savukārt, pret okupantiem un viņu līdzskrējējiem būs, maigi izsakoties, bezzobaina attieksme. Lai tā nebūtu, kardināli jāmainās varturu sastāvam gan Saeimā, gan valdībā, tāpat arī prezidentam(-ei) jābūt Latviešu tautas draugam, nevis slepkavam, kā VVF. Tā kā šobrīd tas tā nav, tad nekas būtiski nemainīsies Latviešu Patriotu dzīvē neatkarīgi no tā, kāds likuma formulējums šinī jautājumā tiks pieņemts.
Otrkārt, kā zināms, tad vēl pirms parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanas Saeima jau grozīja drošības iestāžu likumus tā, kā tas ir vajadzīgs VVF un viņas saimniekiem – Rozenkreiceru ložai, kurai viņa uzticīgi kalpo. Un jebkurā gadījumā, vai referendums tiks atzīts par notikušu vai ne, un lai kāds būs tā balsojuma rezultāts, drošības iestāžu uzraudzības likums paliks Veročkai vēlamajā redakcijā. Tad ko mēs ieguvām, ierosinot referendumu? Vismaz pāris miljonu nelietderīgas naudas tērēšanas, neko vairāk!
Treškārt, principā nevēlējos būt vienā laivā ar tādiem neliešiem kā VVF, kuru, manuprāt, vismaz 4.maija Latvijā varam uzskatīt par Latviešu tautas ienaidnieku(-ci) Nr.1 (viņas ļaundarību apjoms krietni pārsniedz tādu darboņu kā Rubiks un Alksnis paveikto). Es tagad mirtu nost no kauna, ja man būtu jāuzklausa no TV ekrāna sev veltītus pateicības vārdus no šīs noziedznieces nelietīgās mutes. Tāpat arī bēdīgi slavenais kosmopolītiski-pederastikais izdzimtenis Kārlis Streips izsaka pateicību visiem, kas parakstījās par referendumu (skat. http://www.vdiena.lv/lat/politics/comblog/streips/2007-05-03/16774), vēl jo vairāk – visiem labi zināmais komunists no matu galiņiem līdz papēžiem A.Rubiks arī taču aicināja aktīvi parakstīties par referendumu. Acīmredzot saprot, ka tieši VVF ir viņa un viņa domubiedru, kā arī elektorāta aktīvākais balsts.
Taču, lai vai kā, pāri par 200 000 Latvijas pilsoņu parakstījās par referenduma sarīkošanu, daudzi gan īsti nesaprazdami, par ko viņi parakstās, bet vadoties pēc principa – mīļā Vairiņa tā grib, tāpēc ir jāparakstās. Jā, par spīti milzīgajam skaitam nelietību, ko šī dāmele ir paveikusi pret Latviešiem, netrūkst muļķīšu, kas joprojām viņu ļoti augstu vērtē un skumst, ka drīz vien viņa vairs nebūs prezidentes amatā. Vēl zināma daļa parakstītāju cerēja, ka referenduma veiksmīga iznākuma gadījumā tiks atlaista Saeima (tātad – tiks rīkots vēl viens referendums – šoreiz par Saeimas atlaišanas jautājumu), ko gan pati VVF drīz vien izgaisināja, publiski paziņojot, ka to nekādā gadījumā nedarīs. Tāpat daudzi parakstītāji cer uz Kalvīša valdības atkāpšanos viņam neveiksmīga referenduma rezultāta gadījumā, kas arī nenotiks, jo tam nav juridiska pamata, bet Ruksītis jau nav prātu izkūkojis, lai ne no šā, ne no tā pats labprātīgi atkāptos no amata. Un, pat ja tas tā arī notiktu, kas tad stātos viņa vietā? Atkal Repše? Nu pieņemsim, bet ko tas mainītu Latviešu tautas dzīvē? NEKO! Pretēji daudzu tuvredzīgu latvietīšu vērtējumam, „Jaunais Laiks” nebūt nav nacionāla partija. Atcerēsimies kaut vai, kā viņi aizstāv bēdīgi slavenās „seksuālo minoritāšu” aktivitātes, grib pat grozīt Latvijas likumdošanu šo nenormālo kropļu interesēs. Un pret Abrenes atdošanu viņi iebilst tikai tāpēc, ka ir opozīcijā. Nonākot pozīcijā, viņi darītu to pašu ko Kalvītis. Atcerēsimies arī, ka tieši VVF bija tā, kas visaktīvāk atbalstīja (un arī tagad atbalsta) Abrenes atdošanu okupantiem, bet Ruksītis jau tikai virza valsts politiku šai dāmītei vēlamajā virzienā. Un „patrioti” no „TB” izliekas aizmirsuši, ka tieši viņu vadoņa Krasta premjerēšanas laikā tika likti pamati robežlīguma parakstīšanai ar Krieviju, atstājot Abreni ārpus Latvijas sastāva. Tā kā, no šīs Saeimas normālu, Patriotisku valdību neizveidot, tāpat kā no bēdīgi slavenajiem Krilova „muzikantiem” nevarēja ieveidot orķestri, lai kā tā dalībnieki ne mainīja savas atrašanās vietas. Savukārt, ja tagad tiktu par jaunu vēlēta Saeima, vai tās sastāvs būtiski atšķirtos no pašreizējās. Manuprāt, nē, varbūt vienīgi „JL” un „TP” balsu skaita ziņā samainītos vietām. Tam par iemeslu ir gan tas, ka Latvijā arvien vēl nav nozīmīga, ietekmīga Īsteni Patriotiska spēka, kas līdzinātos kaut vai, piemēram, Vācijas 30.gadu NSDAP, gan tam, ka gļēvais mūsu tautas vairākums joprojām nav gatavs pieņemt nacionālradikālas idejas, baidoties, ka tikai viņu materiālajam stāvoklim tas nenodara kaitējumu, ka tikai nekļūtu vēl sliktāk, kā jau tagad ir. Protams, arī vēlēšanu rezultātu viltošanas iespēju nekādā ziņā nevar izslēgt.
Līdz ar to es pats uz referendumu, kas notiks kaut kad jūnijā-jūlijā, neiešu, tāpat aicināšu arī citus to nedarīt. Nepasniegsim noziedzniecei VVF uz atvadām dāvanu, pietiek jau ar to, ka viņa priecājas par veiksmīgu parakstu vākšanas kampaņas iznākumu, lai taču vismaz referendumā piedzīvo fiasko. Tas gan nenozīmē, ka mums nebūtu jāorganizē referendumi par tiešām Latviešu tautai nozīmīgiem jautājumiem – robežlīgumu ar Krieviju, attieksmi pret pidariem un lezbām, naturalizācijas apturēšanu un pilsonības anulēšanu okupantiem, čekas maisu atvēršanu...utt. Interesanti, ka gan jautājumā par čekas maisiem, gan grozījumiem Darba likumā „seksuālajām minoritātēm” par labu, gan vēl daudzos citos jautājumos gan šī Saeima, gan iepriekšējās ir verdziski klanījušās cionistu-masonu ieliktenes VVF iegribām, padevīgi labojot šās atpakaļ atsviestos likumprojektus, un tikai šai vienā – būtībā ļoti nenozīmīgajā jautājumā bija uzdrošinājusies parādīt viņai ragus (par šo faktu vien man prieks), gan diemžēl tikai uz pavisam neilgu laiku. Tad nu nesāksim mēs, ierindas cilvēki, bučot attiecīgo vietu – ja ne tiešā, tad vismaz pārnestā nozīmē – tam radījumam, kura uzdevums ir Latviešu tautu pēc iespējas ātrāk iznīcināt, ar savu piedalīšanos šajā referendumā! Taču vajadzētu gan padomāt, vai nevajadzētu jau tuvākajā laikā sākt vākt 10000 notariāli apstiprinātus parakstus referenduma ierosināšanai par kādu no augstāk minētajām Latviešu tautai tiešām nozīmīgām problēmām!
Latvieši, mācieties atšķirt graudus no pelavām – būtisko no nebūtiskā!
Nāks tā stunda, kad kļūsim saimnieki un noteicēji savā zemē – ja vien paši to gribēsim un cīnīsimies par to! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
7.05.2007. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
