Šodien, sapulcē2 vairs negāja tik jautri.
Iespējams tādēļ, ka es aizdomājos un, kad man bija jārunā, es aizmirsu, kas jāsaka. Aptuvenais vervelējums:
"Maksāsim! NĒ!!! Paši. Paši. Akjel, sajuka. Paši, jā."
Es vienkārši aizdomājos un bija troksnis, tas gan, manuprāt, mani vairāk izsita no sliedēm nekā aizdomāšanās.

Visu pārējo es norunāju jauki. Nu vismaz aptuveni.
Drausmīgākā runa manā mūžā. (pirmā debate un reize, kad es piezvanīju, lai pateiktu neko pat laikam nebija tik traģiska.)



Es pati sev atgādinu Džonu Kjūsaku no Must Love Dogs. "Ot odnoi izbaviļis!" Baigi ilgi nevarēju atcerēties, kur to frāzi esmu dzirdējusi. Būtu man viņa talants tikt vaļā no sievietēm... (tikai man vajadzētu no džekiem, jes)

Garastāvoklis:: shocked
Mūzika: Smokie -- Living Next Door To Alice.