| Mans. |
[15. Mar 2009|20:35] |
Un vai man patiesībā vajag uzreiz vai man vajag?
Man vajag, un viss paliks labāk un labāk, vienkārši beidzot vajag izaugt. Pilnveidot sevi un saprast. Šoreiz nenopelt un nedomāt negatīvi.
Nāks siltais laiks, nāks vasara, būs labi, būs labi.
Un es pārnākšu no darba, pārģērbšos, paskriešu stundiņu un ieiešu dušā tieva.
Un vai es gribu tagad vai esmu ar mieru gaidīt? Un es nesaprotu neko, tāpēc vajag runāt. Bet vārdi šeit lieki.
Realitāte gandrīz nekad nav pareiza un tāpēc man laikam jāpakļaujas straumei.
Bez straumes nekas neiznāks.. Es turēšos, turēšos, bet kādreiz uzpūtīs vējš un mans spēks vairs nebūs vērts nekā. Man bail mana nespēka.
Es gaidu un man riebjas, bet man nav izvēles. Ir, bet es gribu, lai viss iet tā kā vajag.
Man vairs nav spēka. Bet es zinu, ka vienkārši negribu tos izmantot. Nevajag tos izmantot nepareizo iemeslu dēļ.
Tikai gaidīt.. Ienīst un gaidīt. Kādu dienu apzināties. Kādu dienu sasniegt. Kādu dienu smaidīt. Kādu dienu saprast, ka spēki ir izmantoti, bet tie nekad netiks izsmelti pretī straumei. Viss ko man vajag ir siltums. |
|
|
