| |
|
par pašu dranķīgāko dienu debesīs tu būtu gatavs atdot savu vislabāko dienu uz zemes
pat divas, ja būtu tas iespējams, ja būtu kas tās ņemtu pretī
tagad tu tās krāj un slēp aizkrāsnē, vienu pēc otras, piekodinādams circenim lai neaiztiek
bet viņš sasien tās nedēļās un menešos, gados, lai tev, kad nu būs iespēja tās apmainīt
sāpētu mugura mēģinot tās atkal pacelt un nest |
|
|
