| |
[Dec. 6th, 2033|03:36 am] |
Saskarsmē ar pastulbiem cilvēkiem man ir daudz lielāka iecietība, nekā manai dvīņu liesmai. Varbūt tāpēc, ka esmu saņēmis nopietnāku trenniņu šajā jomā savā dzīvē, un dažreiz tev vnk ir izvēle starp iecietību un savu nervu bojāšanu, viņiem bezjēdzīgi kaut ko mēğinot iestāstīt. Un tad tu kļūsti iecietīgs, lai pasaudzētu pats savus nervus. Lai cienītu un mīlētu dārgo sevi. Un te es domāju kaitinoši pastulbos cilvēkus, kuri uzdod tev jautājumu, bet nav noskaņoti saņemt atbildi. Brīdī, kad tu atver muti, lai viņiem atbildētu, viņi jau ir prom, vai arī ir tev atklājuši, ka jautājums bija retorisks un atbilde nav nepieciešama.
Tātad: ir links starp iecietību pret citu stulbumu un mīlestību pret sevi. |
|
|
