Šodienu es pasludināju par Stirnu dienu. Mēs redzējām veselu baru ar stirnām uz jūras ceļa.  Un tad atpakaļbraucot tas bija vēl lielāks. Viņas tādas baltdibenainas. Ritīgi mīlīgās, lai gan es neesmu gluži uz strinām. Vēl redzējām kādus 3 alņus. Labi, ka šoreiz tie dzīvnieciniņi bija tik daudz, jo atceros to, ka jau kopš mazotnes nekad neesmu redzējusi dzīvniekus, uz kuriem pa ceļam norāda mamma ar tēti. Piemēram, nekad neesmu redzējusi tos vanagus uz elektrības stabiem. Nekad >< Pat tad nē, kad viņi katrā braucienā sēdēja uz kādiem 3,4 stabiem.

Nekādi nespēju saprast, kāpēc mašīnā vienmēr guļu? Šodien gulēju uz savas paceltās plaukstas veselu stundu. Dažreiz vēl turpbraucot neguļu, bet atpakaļ kā likums.  

P.S.Kā man fascinēja (gandrīz pateicu vaksinēja :D) attēls šitajā (http://www.postfactum.lv/2/3/?id_news=9198) rakstā. Kāds izdomājis audzināt milzu trušus, lai varētu pabarot bada cietējus korejā. Nu doma jau laba, vienīgi viņš varēja labību tādiem mērķiem audzēt. Bet visvairāk mani aizgrāba tas trusis. ^_^ ĀĀĀ, tāds kjūtijs. :D Es tādu gribu. Kādas ķepas! Un kādas ausis! Viii :D