Zini, lasu un domāju par savu vēsturi.

---
Manā dzīvē arī gadījies domāt par tiem, kuri skatās no malas - radi, draugi un visi pārējie. Un tad tas nonācis līdz tādai galējībai, kad bija jāatsakās no visa ar galiem un vairs nemaz nebija žēl. Un vienalga, ko domā citi. Nebija žēl nekā, izņemot vienu - laika, kuru biju ieguldījusi šķietami nejēdzīgi. Bet arī tas ar laiku vairs neliekas izšķiests. Un zin' kāpēc? Tāpēc, ka ir jāizdzīvo tā vēsture: lai es būtu tāda, kāda esmu tagad; lai saprastu lietas, kuras saprotu tagad; lai nākotnes vēsture pavērtu man durvis izaicinājumiem un jaunām iespējām.

---
Galvenais bez nožēlas. Neatkarīgi no tā, kāds tiek pieņemts lēmums. Neatteikties un cīnīties vai atsacīties un doties jaunos medību laukos.

---
Atteicos, jo nespēju iedomāties sevi 25 gadus šādā dzīvē, pie šādas attieksmes. Tā kā to darījusi mana māte.

(Reply to this) (Thread)

paslēpu, jābūt epastā.

(Reply to this) (Parent)