| |
[Mar. 14th, 2009|03:05 pm] |
|
Nu tā. Tikko līdz ar Kejas učeni prom aizdevās mazā kaucekle - pēdējā no septiņiem Rauša brālīšiem un māsiņām. Līdz ar to viens no pēdējiem diviem demoralizējošajiem šķēršļiem (otrs ir memme) ir novākts, un Rausim tika oficiāli pasludinātas laimīgās un bezrūpīgās kucēnbērnības beigas un suņu jaunuļa militārās disciplīnas sākums. Kaucekle gan ir pilnīgs mīļumiņš - pat gulētejot apkampj un pieglaužas mīkstajai lellei. Un arī pilnīgi neapturama - ar savām garajām tievajām kājelēm (tēvs nezināms, bet, raugoties uz Rauseni, šķiet, ka varētu būt mērkaķis) pārrāpjas jebkuriem nožogojumiem un šķēršļiem un tik diedz; ar neizsmeļamu enerģiju - nekad neļauj brālim Rausim (segvārds - Sliņķis) gulēt, mūžīgi grib dauzīties un ālēties, par ko šis savukārt atriebjas brāļa cienīgā veidā - kamēr šī guļ (jā, dažreiz tāds brīnums notiek - Rause guļ), bračka izzog no māsas skāviena lelli un to vareni plucina. Vārdsakot, šausmonīgi mīļš, priecīgs, draudzīgs un dauzonīgs kucēns - kad nekauc. Bet vot tā kaukšana. Mīļo stundiņ, kad šī ieslēdz savu kaucamo, tad liekas, ka te deviņi suņi tiktu dzīvi šķērsti un dīrāti. Un kauc viņa par katru sīkumu, parasti, ja viņai neļauj iet tur, kur viņa grib, ja atstāj aiz durvīm, ja nelaiž mocīt memmi. Vakar pat - atstājam šo iekšā, kur ir viss - brālis, ar ko dauzīties, mantas, ko var plosīt, Kejas skolas grāmatas, kurām klučus krāmēt virsū - bet nē - šī skrāpējas gar durvīm un ieslēdz tāāādu sirēnu. Vīra kungs noaurojas: "Shut up!", uz ko tiek ieslēgts kauciens 10x varenākā intensitātē. Tad man vīra kungam nācās paskaidrot vispārzināmo: "This is what you get when you say "Shut up!" to a woman." |
|
|
