Gaišās Puses kungs

Šonakt noskatījos American History X. Joprojām esmu Ventspilī, pilsētā, kurā viens puisis ar nazi uzbruka klasaesbiedriem bioloģijas stundas laikā, Viņš bija sev uz krūtīm uzzīmējis kāškrustu kā Edvards Nortons filmā. Policija nosprieda, ka pie notikušā filma vainojama. Diezgan paviršs vērtējums: manuprāt, šīs filmas vēstījums ir izteikti pacifistisks. Protams, tā domāta nobriedušiem prātiem, jo tāds klasesbiedru nemīlēts tīnis jau redz tikai to krutumu: skūtās galvas, smagie zābaki, svastikas tetovējumi, skinhedu mūzika, baltais spēks, maskas un pīrsingotas skuķes, kas gatavas atdoties muskuļotajiem āriešiem.

Arī šis:
"Amerikas vēsture X – filmas darbība norisinās Amerikas Savienotajās Valstīs un vēstī par balto jauniešu cīņu pret melnādainajiem. Vienā no ainām melnādaino skolnieku grupējums skolas tualetē nošauj filmas galveno varoni, kurš mēģina viņus apturēt no uzbrukuma kādam baltajam klases biedram. Filma izceļas ar īpaši detalizētu vardarbības atspoguļojumu, iemantojusi kulta filmas statusu ASV un Eiropas jauniešu vidū,"
manuprāt, ir ne visai veiksmīgs filmas raksturojums (sorry, Nil). Skumji, ja kulta statuss tikai vardarbības dēļ. Skumji, ja neredz, ka filmas vēstījums nav tikai par šaha maču "Baltie sāk un uzvar". Neuzvar jau neviens, tikai tādi veci izdzimteņi, kas izmanto jauniešu naidu savās interesēs. Secinājums - elementāra patiesība: Hate is baggage. Life's too short to be pissed off all the time. It's just not worth it.
Varbūt turpināšu vēlāk, tagad noskatīšos De Facto sižetu par Latvijas nazīšgalviņām.
UPD: Nekāds tas sižets bija, argumenti tām "skinhedu meitenēm" un skūtajam cīnītājam ar recidīvistiem nesasniedza pat zizii līmeni. A deep vispār izdzēsusies. Aizmirsu, kuri, bet bija mums te vēl īstenie ārieši cibā.