negribu nekādas vecās sliedes, vispār negribu sliedes, brāļus peronus un stikla skaņas, gribu gulēt vienmēr, vienmēr kopā, mosties, gulēt, lasīt mirušu autoru dzeju, lavierēt starp jēlībam un pārgudrību, kaut kur pa vidu, cilvēcība, atvērtajā sirdī, spēkā, vājumā, kreiliski adītā džempera piedurknē - sajūtu manuskriptā, emociju inventarizācijā, ar tabu, lipīgi laimīga, limonādē mērcētiem pirkstiem, vīnā izmirkušām lūpām, nē, varbūt ne tā, kā varētu izklausīties. Mazliet sacementējās vieglprātība tikai uz brīdi. Tad viss nodzēšas, pārklājas, saslaukās, riekšavās, vecos t-shirtos, aiz gultas aizmestos žurnālos, pieskāriens, jāizaug.
"Mēs braucam mājās nemirkšķinot, jo saule nav īsta" [v.m.]
..jenoti vienmēr mazgā savu ēdamo, viņš aiznes savu graudu uz upi un mazgā to, mazgā, kamēr tas izkūst.
bučas,
a.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
mans brālis kādreiz ļoti baidījās no jenotiem, kuri rādījās viņam pohu murgos