Ata Atmiņu Arhīvs - Positive thoughs

Vakar pēc ilgiem laikiem paņēmos ar savām MTG kārtiņām un secināju, ka deku veidošana lieliski nomierina darbā savilktos nervus. Protams tos savilka cīņa un zaudējums brāļa sarkanajam land-destruct dekam, bet tas jau ir cits stāsts. Vēl vienu proverbiālo darvas karoti šai izpriecai pielēja apziņa, ka tajā pat laikā Laura cīnas ar vientulību kaut kur tālajā un aukstajā Ķengaragā. Šī apziņa mani eventuāli saskumdināja tik ļoti, ka es uzaudzēju vēl vienu līmeni savam orkam WoWā (nu jau sesto), sajutos izdarījis kaut ko noderīgu un gāju gulēt ar siltām domām par rītdienu.

Principā ir tikai divas foršas lietas, kas rosināja augstāk minētās siltās domas. Pirmā ir apziņa, ka man ir kāds diktam jauks cilvēciņš, kurš mani gaida un mīl tikpat ļoti, kā es viņu UN mēs satiksimies jau šovakar. Otrā foršā lieta ir tā, ka man ir darbs un ne no tiem sliktākajiem. Esmu atklājis, ka pozitīvas domas par darbu pirms gulētiešanas palīdz piecelties nākošajā rītā.

Jā - džedaju zīmēt tā arī nesanāca. Trūkst referenču un iedvesmas. Filmas man nav, komiksi ne tik. Zinu, ka džedajiem ir gaismas zobens un brūns paltraks, bet vairāk arī neko daudz. Pie tam, tā kā pasūtīts ir councilor, tad gaismas zobens atkrīt... Jo, cik noprotu, šiem indivīdiem tas tiek nēsāts līdzi "off" režīmā un kalpo drīzāk kā amata zīme, nevis ierocis.

Šodien, ejot ārā no mājas, uzliku lādēties Shaman King pirmās sērijas. Ieintriģēja mani tas seriāls.

Mūsu korporatīvajā virtuvē (kuras tiešajā tuvumā atrodas mans kubikls) ar jaunā SM nodaļas (nevis sado-mazo bet sales-marketing, protams) bosa Jāņa labvēlību ir uzstādīts kruts kafijas-un-ne-tikai automāts, kuru jau kuro dienu moca džeki no tehniskā departamenta, sakarā ar to, ka tas ir par baltu velti, kā arī to, ka viņu boss ir aizbraucis uz kārtējo izstādi. Es nezinu vai kāds to ir aprēķinājis, bet ātrums ar kādu cilvēki (vismaz latvieši) mēdz izlaisties, ja tos pastāvīgi nebaksta, noteikti ir lielāks par ļoti daudz ko citu šajā pasaulē.