tā. un šodien es to monstru nodošu. savu pārāk īsā laikā rakstīto bakalaura darbu, jo, protams, īsti studentiskā garā visu ziemu esmu nolēkājusi kā sienāzis, neko neiekrājot vasarai, vai drīzāk jau pavasarim, respektīvi - negrabinot pa lapiņai to briesmoni, lai tagad būtu jau pirms mēneša pabeigusi, nobeigumā rātni un mierīgi pievelkot pēdējās astītes. nē, es ņēmu un bliezu hārdkorā pēdējo nedēļu laikā, maniakāli spiežot no sevis vēl rindiņu īstā 'nu mincīt, vēl vienu pilīti' garā, lai tikai sanāktu iztikas minimums 40 lapas. tās tad nu arī cienīgi ir tapušas. vadītājs mani jau uztver īsteni stoistiski, komentāros rakstot apmēram tā 'šī nodaļa jums ir haotiska, bet ko nu vairs'.
jāpiekrīt - ko nu vairs, jāpārtaisa PDF failā, jāielādē LUISā, jāizprintē, jāiesien, jādabon tā paša vadītāja paraksts un uz aizstāvēšanu pēc pāris nedēļām jāsapucējas kārtīgi, lai vismaz izskatītos skaista, kad ar blīkšķi izgāzīšos.
phē.

p.s. no rītiem dzeru zivju eļļu. vemstīdamās, bet trakoti veselīgi taču.