sapņu pils.

šis rīts atnāca ar dīvainu apskaidrību..  es tēloju.. tēloju savu dzīvi, savu darbu, savas domas un sajūtas.. es tēloju savu vienaldzību un savu mīlestību.. bet vai ir iespējams notēlot savu likteni? tēlot tā, lai cilvēki nepamana pieļautās kļūdas?

man patīk pakļaut, būt noteicējai.. bet es jau tikai tēloju, ka esmu stipra.. reizēm man vajag, lai mani pakļauj un noliek pie vietas..

bet no manis cilvēkiem esot bail.. [histēriski smiekli]