| mazā, dumā, apdauzītā galvele! |
[Oct. 6th, 2005|12:39 pm] |
Šodien es par to beidzot varu runāt. Vakar vēl rokas trīcēja, par to domājot.
Sīks tagad neapturami ceļas kājās. Visur stutējas, pieturas un, protams, protams, gāžas ar visu, pie kā pieturējies. Un tā pamatīgi krīt - ar blīkšķi un uz galvas vai deguna.
Un katru reizi seko bēēēēēēēēēēēēēē, un katru reizi žēlošana un auklēšana. Man tiešām pašai sāp, kad šitos šausmu skatus redzu.
Nu man jau likās, ka te nav kur sevišķi apdauzīties. Maz stūru. Tikai tie beņķi, tie beņķi...
Un ko šis - protams, beņķi!
Pirmo reizi uzgāza sev lielo, smago beņķi sev virsū. Nu tas tā. Fiksi aizmirsās.
Otro reizi, nepaspēju i ne attapties, kā šis uzkrita mazajam beņķītim ar asajiem stūriem virsū. Ar galvu protams! Es jau sabijos, ka toč uz paša tūra un no tada blīkšķa būs ritīgs pušums.
Nē. Kauč kā noveicās un bija nobraucis ar pieri gar malu. Bet vienalga iedauzīja robu. Pierē smuks padziļinājums (no neliels - 0.2 mm varbūt)izveidojās, un āda ar bik pušu.
Bet tā kā šis pec neilgas brēkāšanas atkal ņēmās smaidīt, pļāpāt un bizot, secināju, ka būs jau labi.
Nu šodien jau tas padziļinājums pazudis. Fūūūūūūūū, praņislooooo!
Daba to ir paredzējusi. Kauli vel miksti.
Nu bet gan jau vēl ko nodauzīs. Kur ta liksies. |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lepele |
|---|
| Date: | October 6th, 2005 - 03:20 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
kā vēl dauzīsies.
manējs piem., šodien ievālēja sev pa seju ar kastroļa malu, pēc principa uzkāpt uz grābekļa. | |
