Ja īsumā, tad drīzāk ļoti patika, nekā vienkārši patika. Un pilnīgi citu iemeslu dēļ, nekā "House of 1000 Corpses". Tapēc, ka Māja tomēr bija no sērijas "TĀDS sviests (murgs), ka pat labi" un uztaisīta bija attiecīgi - pilnīgi traka montāža, scenārijs, kuru raksturo teiciens "slima suņa murgi" un pats Robs Zombijs saundtrekā až četras reizes. Nu, un Doktors Sātans, protams, kur tad bez viņa. Tapēc jau arī patika.
"Sātana Pabiras", savukārt, ir krietni izauguši tieši kā filma - pazudusi muļķīgā vēlme izlekt, izcelties par katru cenu, viss ir, kā lai pasaka, "rāmāk" un "mierīgāk", cik nu tādus vārdus var piemērot šāda tipa filmai. Arī sižetiski filma vairāk atgādina tādu kā "Natural Born Killers"-light vairantu, no kura pazudušas ir visas alegorijas un satīra par sabiedrību. Bez šaubām, filma joprojām ir domāta tikai un vienīgi šauram skatītāju lokam, taču Zombija kungam tas pat vairs nav solis, bet milzīgs leciens uz priekšu - īpaši jāatzīmē māka piebremzēt "kreatīvu" kur tas ir nepieciešams, kā arī lieliskais radošais sastāvs (aktieri, restleri, pornozvaigznes) un tas, kā Robs šos izkomandēja. Ar nepacietību gaidīsim, ko viņš taisīs tālāk. Un saundtrekā arī viss ok - Pats pat neatzīmējās, viņa vietā Johnny Cash, Lynyrd Skynyrd u.c. - galu galā, filmas darbība notiek 70-tajos.
Godīgi sakot, negaidīju, bet 4/5 - principā, kaut kā tā.