По утру на заре
По росистой траве
Я пойду свежим утром дышать
И в душистую тень
Где теснится сирень
Я пойду свое счастье искать
Šito tak kaut kur virs gultas kapitāli jāierāmē, lai, tikko pamostoties, galvā atskan brīnumskaistais Rahmaņinovs, saproti, ka jāatver logs, no sirds jāieelpo gaiss un jāatceras, ka - viss, kas tev dienas laikā ir jādara, ir- jāiet un jāmeklē sava laime.
Ak dievs, ku tā dzīve tomēr var būt skaista. Nesaprotu, kas te notiek. Kopš te atbraucu, nu kapitāla mistika, jo dzimusi taču esmu nenormālākā pesimiste.