misters bomzis
« previous entry | next entry »
Nov. 4th, 2010 | 10:33 am
izsāstīšu jums, kas notiek, ja cilvēks ir tik nenormāli pārguris kā ludza šobrīd. viņš ne tikai pārstāj filmēt, kas apkārt notiek, bet kaut kur dziļi iekšā vārās vēlme sākt pēkšņi kliegt uz kādu.
un, dievs jau nav mazais bērns, šāda iespēja ludzai rodas gan. jo vakarā, ludzai pārgurumā atvelkoties mājās, tieši pie viņas dzīvokļa durvīm, sarāvies kārtīgā čokuriņā uz trepēm, viņu sagaida... bomzis. parasti ludzai bail no šiem kungiem, bet šoreiz bomzis iedarbina viņā pārguruma, dusmu un kliegšanas sensoru un, pauze, no mazās ludzas, pašai to negaidot, izlaužas, nē, burtiski izsprāgst kā tāda raķete sekojošs artikulēts kliedziens - "TINATIES PROJĀM NO ŠEJIENES!!!". pati ludza šokā par negaidīto kliedzienu, kas atbalsojas tukšajā kāpņu telpā, par savu drosmi un tikai tad viņa attopas, ka.... viņa tikko uzrunājusi bomzi uz "jūs". ak, dārgais, cienījamais bomža kungs, lūdzu, pametiet manu durvju priekšu.
bomzis paceļ galvu, ludzai pēkšņi bail, ka cienījamais bomža kungs varētu savā dzēruma drudzī mesties virsū mazai, neaizsargātai meitenei tukšā kāpņu telpā, bet tad smirduļa kungs pieslienas kājās un skumju skatienu sāk klumpurot lejā pa kāpnēm.
laikam jau tieši tā uzruna uz "jūs" būs iedarbojusies, nodomā acīmredzot līdz kaulam pieklājīgā ludza, un priekškars krīt.
un, dievs jau nav mazais bērns, šāda iespēja ludzai rodas gan. jo vakarā, ludzai pārgurumā atvelkoties mājās, tieši pie viņas dzīvokļa durvīm, sarāvies kārtīgā čokuriņā uz trepēm, viņu sagaida... bomzis. parasti ludzai bail no šiem kungiem, bet šoreiz bomzis iedarbina viņā pārguruma, dusmu un kliegšanas sensoru un, pauze, no mazās ludzas, pašai to negaidot, izlaužas, nē, burtiski izsprāgst kā tāda raķete sekojošs artikulēts kliedziens - "TINATIES PROJĀM NO ŠEJIENES!!!". pati ludza šokā par negaidīto kliedzienu, kas atbalsojas tukšajā kāpņu telpā, par savu drosmi un tikai tad viņa attopas, ka.... viņa tikko uzrunājusi bomzi uz "jūs". ak, dārgais, cienījamais bomža kungs, lūdzu, pametiet manu durvju priekšu.
bomzis paceļ galvu, ludzai pēkšņi bail, ka cienījamais bomža kungs varētu savā dzēruma drudzī mesties virsū mazai, neaizsargātai meitenei tukšā kāpņu telpā, bet tad smirduļa kungs pieslienas kājās un skumju skatienu sāk klumpurot lejā pa kāpnēm.
laikam jau tieši tā uzruna uz "jūs" būs iedarbojusies, nodomā acīmredzot līdz kaulam pieklājīgā ludza, un priekškars krīt.