Vēl es šodien piedzīvoju krietnu trieciendevu savam pašlepnumam - devos apgleznot porcelānu. Domāju, ka tas tik tāds pieaugušo kauns - sak, es jau nemāku, man nesanāks. Cerēju, ka šamais pāries tiklīdz pieķeršos otiņām un krāsiņām, bet nekā - vēl joprojām jūtos pazemota un tas, ka rīt vajag iet tiem "brīnumiem" pakaļ mani itin nemaz nedara priecīgāku.
|