nepietiek jau ar to, ka mani (itkā) vecāki vienu nakti uzdarbojas par cilvēkēdājiem, un piecas reizes ar dažādiem variantiem atkārtojas tas kā es atgriežos mājās un tad bēgu no viņiem caur kautkādu virtuvē esošu lifta šahtu. tad šonakt pamanījos aiziet bojā autoavārijā. noteikti vakar vakarā pie mājas notikušās avārijas iespaidā. tas bija tieši filmas vidū, kad izdzirdējām kaucošas bremzes un pāris būkšķus. vainīgie aizmuka atstājot savu bembīti ar sašķaidītu priekšgalu ceļa vidū, bet pirms tam zolīdi apjautājoties vai nav līķu. otra mašīna no trieciena eleganti ierakstījās starp diviem elektrības stabiem pretējās mājas sētā.
secināju, ka mūsdienās cilvēki vairs nav tik ziņkārīgi. vai pieradums pie visāda veida atgadījumiem un negadījumiem? garāmejot vai braucot uz mirkli piestāj un dodas tālāk. agrāk notikuma vietā cilvēki stundām ilgi stāvēja un vēroja notiekošo, savācoties arvien lielākam pūlim.