|
Februāris 1., 2010
| 14:25 ojj, jau trīs... šitā jau jāņi pienāks, ka ne nošķaudīties
|
Comments:
vai ne, man gluži tādas pašas sajūtas šodien
man arī laiks ātri paskrēja. kā vispār ir? pastāsti kā mājās bija vakarā..
nu bija tā, ka darbā ikdienišķās lietas aizmirsušās, tāpēc pusstundu jādomā, cik ir 6x2 :) bet maniem vīriem diena pagāja ok - nekādas raudāšanas no rīta, esot spēlējušies kopā un katrs pats par sevi, izgājuši ārā pastaigā. Vienīgais, ko vikis bij piemirsis, iedot bērnam launagu. Teica, ka mazais neesot prasījis. Vakarā, kad atnācu, KK gulē'ja. Kad pamodās, tad paauklēju un pastaipīju pa rokām kādu brīdi, tad kopistiski uzēdām griķus ar manu dakšu un vakarā KK aizgāja gulēt kā parasti. Vai strādāšana darīs kādus briesmu darbus rīt, tad jau rīt ziņošu, bet pa lielam man šķiet, ka nekas traks nav sagaidāms, jo mājās jau kompānija jautra, bet darbā gan jau ka atcerēšos, kas un kā. Priecē apziņa, ka, lai arī viskas aizmirsies, mans darbs joprojām ir TAS darbs, ko gribas darīt :)
:) Tas ir riktīgi forši! (jo Tu jau noteikti atceries kā es pirmās dienas mocījos un raudājos..) |
|
|
Sviesta Ciba |