Veltījums
Labi, es pastāstīšu, kāpēc man jau sen gribējās pasmaidīt par username viinogas
Ir viena meitene, kurai ir iesauka Zaļās Vīnogas, protams, viņa pati par to nezin, bet tā viņu zināmās aprindās pazīst jau sen, tas ir sava veida simbols, jo es viņu saticis laikam pat neesmu, ā nē, vienreiz esmu gan, toreiz vēl knapi novaldīju mēli, lai nepateiktu: "Ak tādas tās vīnogas!", jo cilvēks, kas mani ar viņu iepazīstināja, man senāk stāstīja, ka, zin, tā meitene neesot īsti viņa gaumē (jo viņa tā kā viņu bija atšuvusi). Te nu iederējās vecā fabula par lapsu, kas leca par zemu un palika bešā. Protams, vēlāk iesauka nomainījās uz Gatavajām Vīnogām, kas ērtībai tika saīsināts līdz vienkārši Vīnogām.
Viņam vispār bija interesanti objekti dažreiz: bija viena meitene, kura bija melnmatainā blondīne, kas visiem stāstīja: "Vaaai, kāmanpatīk šitāds vīrietis un tāds vīrietis, un vīrieši", vārds VĪRIETIS aizņema vismaz piecdesmit procentus no viņas saziņas un apziņas, tā pati meitene, kas gribēja mainīt paundus pret mārciņām un beigās tomēr manam draugam iedeva, pat divreiz. Kurvīti. Par meiteni, vispār jau nē, precētu sievu, kas teica: "Ko tad man bija darīt, ja bildināja?", bet vīru pasūtīja pēc dažiem mēnešiem, ar iesauku Sieniņa vispār nemaz nerunājot.