01 September 2008 @ 05:02 pm
 
šeit ir mieriņš.
mazie pirkstiņi pēc iespējas klusāk cenšas skart veco, skaļo klaviatūru, lai neizrautu tevi no bērna miega. pat apgulties blakus bail.
es domāju par krāsainu diedziņu savijumiem. tie nav vienkārši diedziņi.

varbūt tieši tad, kad esam laimīgi mums arī ir jākustas uz priekšu, varbūt nevajag mūždien gaidīt kaut kādus melnos posmus, kas iesākumam mūs mocīs, bet pēcāk aizvedīs kaut kur?
jā, nevajag gan. jāiet tagad, tagad, kad ir tik labi.