es vakar lielveikalā paniku atrāvos, pēc tā miera, kas laukos, nu, nosacīta miera, laukos vismaz neviens svešs gar tevi negrābstās, visi savējie, bet es vakar dabūju ieiet lielveikalā, kaut kas taču jāēd ir, man to tiem cilvēkiem palika gandrīz vai slikta dūša, skrien visi virsū, lētie šampji rokās, ta ka tādi aunapieres, grūstās, kaut ko ņemās, pilnīgs murgs

kā noskaņu filmā, kur neskan mūzika, tēli nerunā, tikai notušētas kustību skaņas, šķilktavu čirksts, pagrieziena tikšķi, logu tīrītāji..