| |
[Mar. 31st, 2011|12:40 am] |
|
naivumu taču nevar pazaudēt neatgriezeniski? bail vienk paliek. un šonakt bija murgs no kura pamodos. reta manta, sen sen sen nebijusi. biju priedaines dzīvokļa trepju telpā, cilvēki no lejas dzīvokļa jautri gāja ārā, es bailīgi skatījos un tad parādījās trekns, melns tārps kurš teica, ka nograuzīs mani, ka neviens vēl nav viņu uzveicis. es viņu nospiedu starp grīdlīsti un sienu. nobijos, jo gribējās uzzināt ko tad vēl un kas tas vispār par tārpu. tagad domāju, sliktos tārpus varbūt nevajag vienmēr uzreiz galināt. |
|
|
