#32
Posted on 21.09.2010 at 01:00
Laikam te laiku pa laikam arī kaut kas ir jāiepļūta - savas dvēseles caureja ir nedaudz jāpieliek pie darbības, citādi tas jau sāk izskatīties pēc aizcietējumiem :D
Pēdējo dažu dienu laikā lielākais, kas ir bijis, tā bija ekskursija ar PTF, LF un EF pasniedzējiem, kuri kopīgi piedalās projektā, kura nosaukums ir "mannavnejausmas". Ekskursija ar maršrutu 'Smiltenes Piens' - Brenguļu alus darītava - 'Naukšēnu Cilvēkmuzejs' - Ķoņu muiža - Skaņais kalns - Valmiermuižas alus darītava - mājas.
Protams no sākuma likās, ka ar pavecākiem cilvēkiem un MĀTI (bija vēl divas mazas meitenītes 3 un 5 gadi, bet te Kārli nav māšu joki, kaut gan, mammas bija smukas ) divas dienas pavadīt būs garlaicīgi un apnicīgi, bet izrādījās citādāk. Smiltenes piens.. diez gan interesants iestādījums, kurš ir vienīgais LV, kas vēl cenšas visu ražot, kā ir, nevis ražot izstrādājumus, degustācija bija garšīga, deva visu, ko viņi ražo pagaršot un arī kaut kādus proteīnus, ko gāž klāt garšot.. secinājums bija garšīgi, bet Latvijas siers smird, īpaši tur, kur viņu nogatavina, gan drīz viņu nogatavinātavu iepazīstināju ar savām brokastīm, jo pie reizes man uznāca klepus lēkme un nespēju atklepot.
Nākamā pietura - Brenguļi. Visi šo gaidīja ar lielu nepacietību. Alus darītavas saimnieks, cik nopratu, stāstīja par iesala ievešanu no Lietuvas un apiņu no Čehijas, tas tā kā bija gandrīz viss, pēc tam bija jautājumi, uz kuriem atbildēja, degustācija. Nedaudz pliekani, ko atsvēra labais alus, pat 2 turki, islami, kas bija līdz dzēra alu o_O .. Galvenais, ka par ekskursijām bija jāmaksā..šīs ekskursijas cena bija polšs. Ieturējāmies, tur pat pāri ielai, alus dārzā.. un visi protams sapirkās n-litrus ar alu vakaram, lai gan autobusā bija 5l šņabis (nedaudz līdzīgs džambukai)
Visi jau bija nedaudz iereibuši un kad bija jau nonākuši Naukšēnos entuziasms bija noplacis, bet protams manai mātei pēc alus iedzeršanas jau mute vairs nestāvēja ciet.. un viņa tik gandrīz visos uzdevumos iesaistīta, kas bija saistīti ar Naukšēnu cilvēkmuzeju..ja nebūtu bijis gids, tad muzejs nav ne plika graša vērts..redz, ko var izdarīt viens cilvēks, kuram, kā vēlāk izrādās ir rozā matu šķipsnas /nē, viņš nav sieviete, un izskatījās uz aptuveni 40/ .. un ekskursijā ietilpa plosts, ar novietotiem krēsliem tā kā kinozāle..how cool is that?
*-apsēdina sievieti uz krēsla un jautā: "vai jūtat?"
-"Kas man būtu jājūt?"
-"Nu pacentieties kārtīgāk!"
-*nedaudz mēģina tā kā ieberzties krēslā "neko nejūtu"
-"Kā jūs varat nejust Freda dibena nospiedumu?! Uz šī krēsla sēdēja Fredis kad izdomāja "Naukšēnu disko"! ";
tas bija viens no tādiem eksponātiem, vienkārši krēsls, pieļauju, ka daudz kur visā Latvijā Fredis ir sēdējis, tikai neviens to nemāk pasniegt pareizi. :D
Ķoņu muiža, pirmkārt, naktsmītne, kur arī protams notika šņabja dzeršana un ēšana, kā vēlāk izrādijās blakus telpā notika kaut kādas biznesa vakariņas par atjaunojošo energoresursu projektu starp Latviju-Igauniju-Krieviju, aizbraucot no biznesa vakariņām krievi esot iebraukuši grāvī. Tā vismaz izteicās ģitārists, ko pasniedzējas bija nedaudz pārvilinājušas, lai viņš uzspēlē un viņas 'padzied', bet iespējams, ka viņš aizlavījās, jo neviens netaisījās viņam maksāt. Bet ļoti jauks viesu nams. Otrkārt, muzejs/graudu maltuve/vilnu vērpšanas vieta.. vecajās dzirnavās vēl vērpj vilnu uz 100 gadīgām iekārtām..skats ir vienkārši fantastisks, kā iedarbina..pat grūti aprakstīt, bet ļoti milzīgs darbs.. viņi turpat arī taisa vilnas segas un citādākus izstrādājumus. Treškārt, ūdens kliņģeru cepšana - te laikam būtu īpaši cītīgi jāklausās PTF studentiem, bet tā kā es neatceros recepti no galvas, tad neko. Ideja ir tāda, ka ūdens kliņģeri vispirms noplaucē vārošā ūdeni un tikai pēc tam liek maizes krāsnī/cepeškrāsni.. nevis uzreiz grūž krāsnī..
Skaņais mežs - daudz sēnes (turkiem ej izskaidro, kāds ir anglsikais rudmiese vai baravika, vai mušmires nosaukums [viņi prasa, ko grib, bet atbilde vienmēr ir mushroom] ) , alas un protams klasika pret klinti "Kas ir tava sieva?" .. "Ieva, ieva, ieva.."
Valmiermuižas alus darītava - Apiņi, Iesals un aldaris /meistars/ no Vācijas.. Vienīgais ir Valmiermuižas ūdens, ko viņi ņem no 80m dziļa urbuma ņem.. īsumā.. degustācija notiek zālē, kur cilvēki tiek sasēdināti pie galdiņiem, pēc pirmā alus neviens vairs neklausās ko stāsta, pēc otrā jūtami pieaug cilvēku līksmība un decibeli un sāk jau pieklājīgākie un tie, kas protas, izklīst un iet prom..pēc trešā jau ir rinda uz tualeti.. Labi, ka lietas stāsta pa ceļam uz degustāciju nevis pēc..Kā arī dabūju nogaršot jauno Valmiermuižas tumšo alu, kur pirmās pudeles tika sapildītas tikai pirms nedēļas vai divām.
Secinājums: Braukt ar nozares ekspertiem ir daudz interesantāk ekskursijās, jo vienmēr tiek uzdoti jautājumi, nevis klusums, kas parasti ir klases ekskursijās. Bez tam viņi var paskaidrot, kur gids nokļūdās stāstījumā.
Pēdējo dažu dienu laikā lielākais, kas ir bijis, tā bija ekskursija ar PTF, LF un EF pasniedzējiem, kuri kopīgi piedalās projektā, kura nosaukums ir "mannavnejausmas". Ekskursija ar maršrutu 'Smiltenes Piens' - Brenguļu alus darītava - 'Naukšēnu Cilvēkmuzejs' - Ķoņu muiža - Skaņais kalns - Valmiermuižas alus darītava - mājas.
Protams no sākuma likās, ka ar pavecākiem cilvēkiem un MĀTI (bija vēl divas mazas meitenītes 3 un 5 gadi, bet te Kārli nav māšu joki, kaut gan, mammas bija smukas ) divas dienas pavadīt būs garlaicīgi un apnicīgi, bet izrādījās citādāk. Smiltenes piens.. diez gan interesants iestādījums, kurš ir vienīgais LV, kas vēl cenšas visu ražot, kā ir, nevis ražot izstrādājumus, degustācija bija garšīga, deva visu, ko viņi ražo pagaršot un arī kaut kādus proteīnus, ko gāž klāt garšot.. secinājums bija garšīgi, bet Latvijas siers smird, īpaši tur, kur viņu nogatavina, gan drīz viņu nogatavinātavu iepazīstināju ar savām brokastīm, jo pie reizes man uznāca klepus lēkme un nespēju atklepot.
Nākamā pietura - Brenguļi. Visi šo gaidīja ar lielu nepacietību. Alus darītavas saimnieks, cik nopratu, stāstīja par iesala ievešanu no Lietuvas un apiņu no Čehijas, tas tā kā bija gandrīz viss, pēc tam bija jautājumi, uz kuriem atbildēja, degustācija. Nedaudz pliekani, ko atsvēra labais alus, pat 2 turki, islami, kas bija līdz dzēra alu o_O .. Galvenais, ka par ekskursijām bija jāmaksā..šīs ekskursijas cena bija polšs. Ieturējāmies, tur pat pāri ielai, alus dārzā.. un visi protams sapirkās n-litrus ar alu vakaram, lai gan autobusā bija 5l šņabis (nedaudz līdzīgs džambukai)
Visi jau bija nedaudz iereibuši un kad bija jau nonākuši Naukšēnos entuziasms bija noplacis, bet protams manai mātei pēc alus iedzeršanas jau mute vairs nestāvēja ciet.. un viņa tik gandrīz visos uzdevumos iesaistīta, kas bija saistīti ar Naukšēnu cilvēkmuzeju..ja nebūtu bijis gids, tad muzejs nav ne plika graša vērts..redz, ko var izdarīt viens cilvēks, kuram, kā vēlāk izrādās ir rozā matu šķipsnas /nē, viņš nav sieviete, un izskatījās uz aptuveni 40/ .. un ekskursijā ietilpa plosts, ar novietotiem krēsliem tā kā kinozāle..how cool is that?
*-apsēdina sievieti uz krēsla un jautā: "vai jūtat?"
-"Kas man būtu jājūt?"
-"Nu pacentieties kārtīgāk!"
-*nedaudz mēģina tā kā ieberzties krēslā "neko nejūtu"
-"Kā jūs varat nejust Freda dibena nospiedumu?! Uz šī krēsla sēdēja Fredis kad izdomāja "Naukšēnu disko"! ";
tas bija viens no tādiem eksponātiem, vienkārši krēsls, pieļauju, ka daudz kur visā Latvijā Fredis ir sēdējis, tikai neviens to nemāk pasniegt pareizi. :D
Ķoņu muiža, pirmkārt, naktsmītne, kur arī protams notika šņabja dzeršana un ēšana, kā vēlāk izrādijās blakus telpā notika kaut kādas biznesa vakariņas par atjaunojošo energoresursu projektu starp Latviju-Igauniju-Krieviju, aizbraucot no biznesa vakariņām krievi esot iebraukuši grāvī. Tā vismaz izteicās ģitārists, ko pasniedzējas bija nedaudz pārvilinājušas, lai viņš uzspēlē un viņas 'padzied', bet iespējams, ka viņš aizlavījās, jo neviens netaisījās viņam maksāt. Bet ļoti jauks viesu nams. Otrkārt, muzejs/graudu maltuve/vilnu vērpšanas vieta.. vecajās dzirnavās vēl vērpj vilnu uz 100 gadīgām iekārtām..skats ir vienkārši fantastisks, kā iedarbina..pat grūti aprakstīt, bet ļoti milzīgs darbs.. viņi turpat arī taisa vilnas segas un citādākus izstrādājumus. Treškārt, ūdens kliņģeru cepšana - te laikam būtu īpaši cītīgi jāklausās PTF studentiem, bet tā kā es neatceros recepti no galvas, tad neko. Ideja ir tāda, ka ūdens kliņģeri vispirms noplaucē vārošā ūdeni un tikai pēc tam liek maizes krāsnī/cepeškrāsni.. nevis uzreiz grūž krāsnī..
Skaņais mežs - daudz sēnes (turkiem ej izskaidro, kāds ir anglsikais rudmiese vai baravika, vai mušmires nosaukums [viņi prasa, ko grib, bet atbilde vienmēr ir mushroom] ) , alas un protams klasika pret klinti "Kas ir tava sieva?" .. "Ieva, ieva, ieva.."
Valmiermuižas alus darītava - Apiņi, Iesals un aldaris /meistars/ no Vācijas.. Vienīgais ir Valmiermuižas ūdens, ko viņi ņem no 80m dziļa urbuma ņem.. īsumā.. degustācija notiek zālē, kur cilvēki tiek sasēdināti pie galdiņiem, pēc pirmā alus neviens vairs neklausās ko stāsta, pēc otrā jūtami pieaug cilvēku līksmība un decibeli un sāk jau pieklājīgākie un tie, kas protas, izklīst un iet prom..pēc trešā jau ir rinda uz tualeti.. Labi, ka lietas stāsta pa ceļam uz degustāciju nevis pēc..Kā arī dabūju nogaršot jauno Valmiermuižas tumšo alu, kur pirmās pudeles tika sapildītas tikai pirms nedēļas vai divām.
Secinājums: Braukt ar nozares ekspertiem ir daudz interesantāk ekskursijās, jo vienmēr tiek uzdoti jautājumi, nevis klusums, kas parasti ir klases ekskursijās. Bez tam viņi var paskaidrot, kur gids nokļūdās stāstījumā.