Visu nedēļu dzīvoju pa māju. Strādāju pie disertācijas un citām lietām. Daudz guļu. Skatos filmas un klausos mūziku.

Bēres bija ļoti emocionāls notikums un tikai tagad viss ir sastājies vietā. Tā, ka ar prātu saprotu, kas notika un kā es patiesībā jūtos. Es saprotu, ka life goes on, bet to tāpat ir grūti pieņemt. Un man mamma nepabrīdināja, ka bērēs zārks būs atvērts. Un es nekad neesmus sastapusies ar nāvi tik tuvu. Bet es par to vēl nespēju rakstīt.

Šodien es esmu saņēmusies aizbraukt uz Notingemu paklausīties mūziku. Un tas būs pirmais izbrauciens manā jaunajā mašīnā. Joprojām cīnos ar apdrošinātājiem un izskatās, ka man būs jāiesniedz lieta civiltiesā, ko es ļoti negribēju. Toties fizioterapija man palīdz un es pat varu sākt lēnām vingrot un kustēties.

Vienīgais, kas mani šobrīd vairs spētu pārsteigt ir tas, ja viss notiktu pēc plāna.