mana dzimene. es tik ļoti to ienīstu. tāpat kā vienmēr. bet visiem citiem nez kāpēc viss patīk.
vīriņa izlaidums. forši. smukiņš. tikai tās viņa kursabiedrenes. es biju gatava viņas visas apslaktēt. un tagad arī. viena manu acu priekšā pat vīriņu apskāva. ja man nebūtu tai brīdī rokās bijušas dikti asas un slapjas rozes neērtā pozā, es viņai būtu maukusi.
un vēl man šorīt ināra zvana, kāpēc es neesmu darbā. es domāju, ka ruta maijai pateica, ka es netikšu, bet acīmredzot nekas nav ticis teikts un es arī maiju vairs nenoķēru. līdz ar to ināra man šorīt piedraudēja ar edgaru un vēl nez ko un izpisa garīgo uz visu dienu. vecā pīzda. kaut viņai izkalstu un neviens ne gribētu, ne varētu iespraust viņai.

šodien ir trešā mana dzimšanas diena bez mammas taisītas zemeņu kūkas. vairs tādu nebūs...