Stipro skrējiens noskriets, vietām noiets, un šķēršļi 10km garumā pievarēti. Vakar ne kur neaizgājām, katrs nolīda pa mājām un centās atmazgāt dubļus no ķermeņa. Tagad es zinu kā jutīšos vecumdienās – ne dubļu dēļ, bet kustības ziņā. It kā jūtos super-moža, bet pakustēties var vien gliemeža tempos. Neraugoties uz visām sāpītēm, nobrāzumiem un pušumiem, bija ļoti feini, līdz atbraucot uz mājām atskārtu, ka esmu palikusi bez tiesībām. Pateicoties sociālajiem tīkliem, zinu, kur tās atrodas un tuvākajā laikā ceru tās atgūt. Bet pagaidām ripināšos bez papīra uz rokas, un cerēšu, lai policijas neaptur.