|
[Mar. 22nd, 2006|02:48 pm] |
[ | melodija |
| | Tristania - Beyind the Veil | ] |
22.02.2006. Ja Latvijā dzīvojošam krievam krievu valoda ir sliktāka nekā latvietim, tad jau jāsāk domāt, kam viņš vispār te vajadzīgs. Pēc ēšanas vajadzētu iet gulēt - labāk strādā gremošanas sistēma -, bet ko darīt, ja paredzēta matemātika?
23.02.2006. Ilvija ir atgriezusies. Saulīte ir atgriezusies.
24.02.2006. Datoriem piemīt ļauna elektromagnētiskā aura, kas negatīvi ietekmē mp3 atskaņotājus.
25.02.2006. Atradu vecāku pārkāpuma pret manu brīvo izvēli rakstisku apliecinājumu - savu kristīšanas apliecību. Dzejniekam pieder trīs splavas un trīs zvēresti klusēt - pirmā redzei, otrā dzirdei, trešā, visdārgākā jūtām.
26.02.2006. Viena diena neproduktīva darba ir sliktāka par dienu bezdarba. Bezdarbā vismaz miesa atpūšas. Viens vienīgs mirklis spēj viest neizsakāmi daudz pārliecības. Ar vienu tādu mirkli pietiek nedēļai. Paliek vēsāks. Gripa - novecojušais cilvēces skaita grožotājs - tā plosās Aizā.
27.02.2006. Apdullinošs desmit grādu temperatūras kritums. Šodien nepastāv tāds jēdziens kā pasaule, ir tikai te, tagad un vēl miglas mūris. Tas, starp citu, šodien karājas trīs vīru augstumā.
28.02.2006. Mana pasaule ir līdzsvarā: valsts olimpiādes otrā kārta un slimība vienā dienā.
1.03.2006. Viena būtne glābj otru, pati būdama neapskaužamā situācijā. Vai tas ir cilvēcīgums, mīlestība vai vienkāršais saimes saglabāšanas instinkts?
2.03.2006. Ir lietas, kas stāv pāri veselībai, piemēram laime un uzdevums.
3.03.2006. Cilvēks nespēj ilgstoši izdzīvot civilizācijā. Es runāju par vidusmēra indivīdu. Civilizācija nozīmē sienas, robežas un saites, savukārt cilvēkam kā dzīvam organismam ir zināma apjoma nepieciešamība pēc brīvības. Pelēkas sienas 24, grūti.
4.03.2006. Mirkt niknumā ir tikpat postoši kā mirkt alkoholā.
5.03.2006. Pirmā uzdāvinātā pudele. Azīmējams mirklis?
6.03.2006. Kāds runāja ar zvaigznēm Caur vēju Un stājās mirklis pēc mirkļa Paklanījās Un tālāk skrēja
Vienā elpā Izdziedāt dvēseli vējā, Gaidīt, kad atpakaļ ar spārniem tā trauks. -valkīra
Es nebiju klāt, sveci neturēju. Cilvēks katrā darbā ieliek daļu sevis.
7.03.2006. Kura krāsa paliek redzama, ja absolūti baltā pasaulē iestājas absolūta tumsa? Dzimumu vienlīdzība fiziski nevar pastāvēt; kamēr valdība nespēj to atrzīt, es nespēju atzīt valdību par valdītspējīgu.
8.03.2006. nevienlīdzības dienā pasauli sedz tik bieza migla, ka atliek vien apmest seģeni un brist pilnā vientulībā pār lauku.
9.03.2006. Kad viss pārējais pieviļ, vēl paliek savs prāts, un, kad tas aiziet, tad jau ir vienalga.
10.03.2006. Kauns un negods palaist garām tādu būtisku iezīmi ka acu krāsa.
11.03.2006. Kur rast līdzsvaru starp "diena beidzas pusnaktī" un "diena beidzas, kad aizej gulēt"?
12.03.2006. Par katru savu darbību nākas nest atbildību, pirmais soģis esam mēs paši. Citi līdz tiesai var netikt.
13.03.2006. Kas iesāk visu, nebeidz neko. Kas stāsta visu, nepasaka neko. Kas klausās visu, dzird visu. Uztvere nepakļaujas darbības loģikai.
14.03.2006. rainis ir izslavēts kā labākais latvju dzejnieks. Bet tieši dzejoļu jomā viņš atpaliek no savas mīļotās sievas.
15.03.2006. Vārad izvēl ir sarežģīits notikums. It īpaši sava vārda. Silanders.
16.03.2006. Leģionāru atceres diena, viens no visneatbilstošāk vērtētajiem datumiem.
17.03.2006. Vai ir vērts atzīmēt un pat svinēt to dienu, kurai kāds nezināms maniaks piesaistījis tavu vārdu - vārda dienu? Es neiebilstu pret vārda došanas dienu.
18.03.2006. Vislielāko brīvību var rast tur, kur dzimst un briest visas važas - savu baiļu un šaubu avotā.
19.03.2006. Autoritāti var uzspiest ar varu, bet tos, kam griba un prāts ir stiprāki, var tikai un vienīg motivēt uz pakļaušanos. Laiks kā stikla lodē - snieg smagi un biezi, bet tikai sakratot.
20.03.2006. Nav. Nav tādu vārdu cilvēku mēlē, ar kuriem izteikt šodien apgūto.
21.03.2006. Zudušu mantu var atrast, zudušu domu - nekad. Ja to atrod, tad nav bijusi zudusi.
22.03.2006. Stāvēju pie gaismas robežas un silmna man teica: "Paskaties uz šiem nožēlojamajiem cilvēkiem viņu sintētiskajos dzelzbetona un aizspriedumu būros. Jā, viņi savas restes ienīst, vismaz daļu no tām, bet vai viņi ko dara? Nē! Viņi nevis grauž, kož, plēš un laužas ārā, bet gan savus nīstos krātiņus izdaiļo. ja viņi grib sadzīvot ar važām, tad lai tā būtu, mūžīgi važās kaltiem tiem būt!" |
|
|