ar kājām zemē un degunu mākoņos

Man jau labu laiku ir tāda "priekšsajūta". Sajūta, ka tūliņ kaut kas bruks, kaut kas mainīsies, radīsies kaut kas jauns vai cits. Sajūta, ka lielās pārmaiņas gluži vienkārši vibrē gaisā un ir gandrīz vai sataustāmas ar roku. Ir nedaudz bail, jo jaunā dzimšana ir saistīta ar sāpēm un ierastās, drošās, pazīstamās rutīnas laušanu, bet vienlaikus ir sajūta, ka tā, kā ir bijis līdz šim, tālāk vairs nav iespējams. Varbūt tikai sajūta...