Pirms kāda laika, ļoti interesantā veidā iepazinos ar kādu cilvēku. Nē, veids nebija interesants, ierasts – meitene ierauga puisi, puisis ierauga meiteni un tūlīt jau sekos standarta iepazīšanās... Bet, mūsu gadījumā tāda nesekoja. Vai vismaz ne uzreiz. Un ja vien mums būtu kopīgs ceļš ejams, šis būtu sasodīti jauks iepazīšanās veids par ko vēlāk visiem izstāstīt. (jā, jā, esmu sapņotājs, kurš no katra dzīves nedaudz interesantākā mirkļa nokļūst pasakā. bet vai tas ir slikti?)

Nedēļas nogalē atkārtoti krustojās mūsu ceļi. Neliegšos, jūtos fascinēta viņu satiekot. Visu vakaru uzmanīt pašas zaglīgo acu skatienu, kas atkal un atkal atgriežas pie viņa smaida. Un doma viena - Ka tik nepieķer! Fascinējoši cik ātri man pieķeras domas par cilvēkiem, ko dažkārt satieku vien reizi dzīvē. Šeit divas, bet ceru, ka ar to vēl nekas nebeigsies. :] ok, tas nu būtu pateikts skaļi.