“PATRIOTA” EDVĪNA ŠŅORES PATIESĀ SEJA
Uzreiz teikšu godīgi, ka man, atšķirībā no vairuma sevi par patriotiem uzskatošo Latviešu, tāds tips kā E.Šņore nekad nav bijis simpātisks. Tam par iemeslu ir šādi fakti:
1) 1995.gadā E.Šņore uzvarēja nu jau nelaiķa A.Sluča organizētajā konkursā “Kāpēc nepieciešama Latvijas dekolonizācija?”, saņemot galveno balvu – tiem laikiem iespaidīgu naudas summu 500 latu apmērā. Tomēr drīz vien pēc tam šis puisis pārtrauca savu politisko darbību, nebija manāms pat “Klubā 415”, kas tika izveidots uz šī konkursa dalībnieku bāzes, nekādā veidā vairs necīnījās par paša sludināto ideju, arī pēc tam ne, kad tikai izvēlēts Saeimā no viltusnacionālās partijeles “VL-TB/LNNK”.
2) Vēlāk šis tips kļuva slavens ar filmu “Padomju stāsts”, kurā sorosiešu-liberastu labāko tradīciju garā centās sludināt vienlīdzību starp nacismu un komunismu, ignorējot faktu, ka sadarbojās šie režīmi vien nepilnus 2 gadus, toties cīnījās viens pret otru krietni ilgāku laiku, ieskaitot 2.pasaules kara posmu, kad tas skāra tieši Latvijas (Baltijas) teritoriju. Kā ir atzinuši daudzi progresīvi vēsturnieki (piemēram, no PSRS pārbēgušais GRU pulkvedis Vladimirs Rezuns (pseidonīms Viktors Suvorovs)), tieši Hitlera preventīvais uzbrukums PSRS 1941.gada 22.jūnijā izglāba Eiropu no pilnīgas nonākšanas PSRS kontrolē, kas neizbēgami būtu noticis, ja PSRS tiktu ļauts uzbrukt pirmajai tā paša gada 6.jūlijā, kā tas jau iepriekš tika izplānots no Staļina un viņa rokaspuišu puses. Par šo faktu “patriots” Šņore savā filmā nemin nevienu vārdu. Toties neaizmirst nosodīt tos, kas atļaujas publiski demonstrēt svastikas attēlu un sveicienu ar izstieptu roku – “no sirds uz Sauli”, neatkarīgi no tā, kādu valsti un kādu politisku virzienu pārstāv konkrētais cilvēks.
3) E.Šņore piekrita balotēties uz Saeimu no bēdīgi slavenās Raivīša kompānijas, izliekoties neredzam, ka tās dalībnieki ir nožēlojami viltusnacionāļi, kuriem nekas cits nav svēts, izņemot varu un naudu. Tā vietā, lai šos darboņus atmaskotu un aicinātu saprātīgus latviešus no viņiem novērsties, viņš tos tiešā un netiešā veidā atbalstīja, tādejādi liekot saprast, ka arī pats ir tieši tāds, kā viņi.
4) Būdams Saeimas deputāts, Edvīns neko nedarīja Latviešu tautas labā, protams, kā jau minēju, necīnījās arī par dekolonizāciju, ja vispār vēl atcerējās, ka kādreiz šo procesu ir sludinājis un atbalstījis. Līdz ar to viņš ne ar ko neatšķīrās no pārējiem 99 t.s. “tautas priekšstāvjiem”.
Tomēr galīgi zaudēju ticību šim darbonim, izlasījis viņa interviju nu jau pat vairs patriotisma masku nenesošajā “Latvijas Avīzē”. (http://www.la.lv/nesausim-sev-kaja?fbclid=IwAR1X1KU6HDVdF6u2SfeMzOjDH8IlxnlnY6KghGUYW) Tajā viņš aizstāv noziedzīgo 1994.gadā valdības noslēgto un Saeimas ratificēto līgumu ar Krieviju, kas ļāva palikt Latvijā praktiski visiem demobilizētajiem PSRS okupācijas armijas virsniekiem un uzlika par pienākumu Latvijai kopt vēl okupantu radītos t.s. “piemiņas memoriālus”, jo tas ticis noslēgts “steigā un ļoti sarežģītos apstākļos”. Tiek slavēts parteigenosse A.Kiršteins (tāds pats viltusnacionāls nelietis un nodevējs kā intervijas varonis), kurš virzījis šī līguma apstiprināšanu Saeimā. Tas esot bijis pareizi darīts, jo šā līguma izpratnē t.s. “Pārdaugavas monstrs” neticis pieskaitīts memoriālajām būvēm, un tātad līgums esot bijis Latvijas interesēm atbilstošs, savukārt tie, kas to virzījuši un atbalstījuši (ar Ķiršteinu priekšgalā) esot pelnījuši pateicību un ordeņus (šāda atziņa zemtekstā izriet no intervijas satura). Interesanta loģika – likums esot labs, jo to atbalstīja Ķiršteins, lai gan normāls cilvēks secinātu pretējo – Ķiršteins ir pēdējais mēsls, ja viņš savulaik varēja tādu līgumu atbalstīt.
Es gan uzskatu, ka šāda līguma noslēgšana bija ļoti zemiska nodevība pret Latviju un Latviešu tautu, un tā īstenotāji dzīvē būtu pelnījuši publisku pakāršanu Uzvaras laukumā, līdzīgi kā vācu ģenerāļi 1946.gadā, kuru noziegumi, vismaz manā izpratnē, bija jūtami mazāki. Taču visvairāk mani apbēdināja Šņorītes pozīcija, ka visi sliktie līgumi esot jāievēro, jo tie taču esot starptautiski noslēgti, bet, ja izdodas pierādīt, ka kādā pozīcijā tie nedarbojas, nu tad varot rīkoties bez bailēm, konkrēti, demontēt t.s. “Pārdaugavas monstru”. Mans viedoklis ir stingrs un nelokāms – šis veidojums jālikvidē nekavējoties, neatkarīgi no tā, ir tas 1994.gadā noslēgtā noziedzīgā līguma objekts, vai nav, tāpat arī visi pārējie skulpturālie veidojumi, kas kaut kādā veidā slavina PSRS okupāciju un tās veicējus, neatkarīgi no tā, kāds ir to juridiskais statuss un kādam līgumam tie (ne)pakļaujas. NEVIENS STARPTAUTISKAIS LĪGUMS NAV JĀPILDA, KAS NEATBILST LATVIEŠU TAUTAS NACIONĀLAJĀM INTERESĒM !!! Pienāks laiks, kad varēsim uzspļaut arī neliešu un deģenerātu noslēgtajam Abrenes atdāvināšanas līgumam! Interesanti būtu uzprasīt Šņorītem, kas tad notiks, ja mēs kādu ar PaRašu noslēgto nodevīgo līgumu neievērosim – ieviesīs pret mums pilnīgu ekonomisku embargo vai varbūt pat okupēs, neskatoties uz dalību NATO ???
Bet ar nodevīgā līguma un tā slēdzēju slavināšanu Šņorīte vien jau neaprobežojas. Labāko PSRS totalitārisma demagoģisko tradīciju garā viņš sludina tālāk – Rīgas Dome 1990.gadu beigās jau esot grasījusies šo monstru no Pārdaugavas izvākt, bet tad uzradušies “provokatori”, kas sākumā šo veidojumu apzīmējuši ar kāškrustiem, bet pēcāk veikuši spridzināšanas mēģinājumu. Tas esot sadusmojis Krieviju, un Rīgas Domei nekas cits neatlicis kā “mīļā miera labad” no demontāžas idejas atteikties. Interesanti būtu pajautāt šādiem gudriniekiem – un pēc pieminekļa nojaukšanas vai tad Krievija nebūtu dusmojusies? Vai varbūt ir brīži, kad Krievijas dusmas ir svarīgas un kad tās tādas nav? Atkal manāms ļoti neprofesionāls mēģinājums aizstāvēt savu parteigenosse gļēvo un nodevīgo rīcību, tā vietā, lai atklāti pateiktu – LNNK vīru vadītā Rīgas Dome bailēs kapitulēja pašmāju okupantu un viņu aizrobežu drauģeļu priekšā. Nē, Mārim Purgailim (Rīgas eks-mēram) un viņa kompānijai Šņorīte neveltīs neviena slikta vārdiņa! Toties nekautrēsies uzliet dubļu šalti “Pērkonkrustiešiem” un īpaši viņu vadonim Jurim Rečam, tas, lūk, esot atgājis no politikas un pašlaik Čehijā sūcot aliņu. Te nu gribas dusmās iesaukties: “Edvīn, kauns tev ir kaut vienā acī? Šis cilvēks savu izdarīja, viņš organizēja pieminekļa spridzināšanu, bet ko esi paveicis tu? Vai tava mīļā nacionālistu partijele organizēja vismaz kaut vienu mītiņu šī monstra pakājē ar prasību to nojaukt? Nē, slabo jums tas ir, kā krievi saka! Bet apd… par jums drosmīgākus un varošākus cilvēkus, kas REĀLI cīnījās, lai šī veidojuma nebūtu, tam jums ir gan laiks, gan drosme! Ja gribi redzēt īstu nelieti un provokatoru, tad pienāc pie spoguļa un apskaties tajā savējo purnu!”.
Tālāk Edvīniņš runā par absurdo prasību izmaksāt no Latvijas budžeta 40 miljonus eiriku t.s. “holokausta upuriem”, kuri patiesībā tādi nemaz nav. Te viņam, protams, ir taisnība, taču kārtējā divkosība parādās faktā, ka, kārtējo reizi nokritizējot izdzimteni-pederastu E.Rinkeviču (ne jau par viņa seksuālo orientāciju, protams), ar kuru Šņorītem esot domstarpības abos divos iepriekš minētajos jautājumos, viņš pat nedomā ieminēties par šī gara un miesas kropļa nomaiņu ar kādu puslīdz jēdzīgāku cilvēku. Nē, cik noprotams, viņš un viņa partijele gatavi ar Edgariņu arī turpmāk draudzīgi turpināt strādāt vienā valdībā. Viņš arī neuzskata par lietderīgu pieprasīt nomainīt sorosiešu “zelta gvardi” – partiju “Attīstībai- PAR” - ar ZZS, kurai ir gandrīz vienāds deputātu skaits, bet toties daudz jēdzīgāka pozīcija jautājumos par šiem “40 miljoniem” un rezervēta attieksme pret “viendzimuma partnerattiecībām”. Neko tādu Šņorītem nevajag, viņš kopā ar saviem drauģeļiem turpinās deldēt bikses Saeimā un tēlot no sevis “tautas aizstāvi”.
Runājot par genocīda noziegumiem, nevar noliegt to, ka bija latvieši, kas slepkavoja žīdus, taču bija arī žīdi, kuri slepkavoja latviešus. Nerunājot jau par “Baigo gadu”, jāpatur prātā kaut vai talantīgā Latviešu aviatora Herberta Cukura zvērīgā noslepkavošana Urugvajā, ko 1965.gadā paveica MOSSADa darbinieki. Jājautā, ko Šņore un viņa partijele darīja, lai pieprasītu saņemt no Izraēlas kompensāciju par šo noziedzīgo nodarījumu? Atbilde – neko, jo nedrīkst taču šūpot valdības stabilitāti. Viņi neko nedara arī, lai veicinātu Cukura pīšļu pārapbedīšanu Latvijā pat pēc tad, kad Ģenerālprokuratūru pēc skrupulozas gadu desmitiem ilgas izmeklēšanas beidzot nāca klajā ar paziņojumu, ka nav iespējams atrast pierādījumus šī cilvēka vainai genocīda noziegumos (un pat, ja tāda vaina arī būtu, kas devis MOSSADam linča tiesas rīkošanas tiesības?). Pirms pāris gadiem pats biju uzrakstījis Šņorem uz Saeimu vēstuli ar lūgumu paskaidrot, ko viņš ir darījis Cukura lietas labā, uz ko saņēmu cinisku, bet patiesu atbildi – neko, jo viņam visam nepietiekot laika un esot citas, svarīgākas prioritātes… Te nu, kā mēdz teikt, komentāri vispār lieki…
Kāds kungs, kurš strādā Saeimā par šā viltuspatriota palīgu, nesen vienā internetpārraidē mani visgudri pamācīja – tu nelamā Šņori, bet tā laipni, pieklājīgi viņam aizrādi, ka vajadzētu vairāk uzmanības pievērst Cukura lietai, tad varbūt viņš tevi uzklausīs un kaut ko darīs lietas labā. Šādam padomam es, protams, nedomāju klausīt. Pirmkārt, gods man neļauj pielabināties nelietim, saucot to par Patriotu. Otrkārt, ja viņš pats (atšķirībā, piemēram, no manis) nejūt vajadzību aizstāvēt godātā Latvieša Herberta Cukura godu un cieņu, neprasot, kas viņam par to būs (iespējams, ka Cukura radinieki nepateiks viņam pat publisku paldies, bet kas par to? Kārtīgs cilvēks jūt gandarījumu jau tāpēc vien, ka ir paveicis labu darbu, negaidot par to nekādu slavu), tad nekāda pielabināšanās un pierunāšana arī neliks viņam to darīt. Neaizstāvot H.Cukuru, Šņore un viņa parteigenosse kārtējo reizi parāda, ka nav pat šā Izcilā Cilvēka mazā pirkstiņa vērti.
Nobeigumā gribētos vēlreiz uzsvērt – Latvieši, iegaumējiet, nav mums Saeimā neviena jēdzīga cilvēka ne no vienas partijas! Un arī Šņore, Kiršteins, Dombrava, Iesalnieks, Dzintars u.c. viltuspatrioti nav nekāds izņēmums. Kaut kādā ziņā viņi ir pat vēl sliktāki par saskaņiešiem, jo tie vismaz neslēpj savu pretlatviskumu, bet šie mēģina tēlot no sevis Patriotus… Nekādā ziņā un veidā neatbalstīsim viņus, pat, ja tas mums ir finansiāli izdevīgi, turēsimies no šiem pa gabalu! Un gādāsim toties, lai būtu reiz parlamentā kaut viens Latvieša vārda cienīgs cilvēks!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
07.07.2019. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
