Mundis

Mācīts vīrs, kam bieza bārda
Pārliecināts ka tam vara
Tomēr pateikt spējīgs nav ne vārda
Kad pie dieva sauc to daba

Kad šis puisis bijis jauns
Maku atvērt tam bij kauns
Sapnis šim bij naudas kalns
Tad nu mācijies, lai pazūd kauns...

Izprātojis, ka nekļūs ļauns
Citiem dāvās zelta monētas
Lai maku atvērt vairs nav kauns
Nevienam uz šīs planētas

Tagat vīrs nu viņš ir mācīts
Naudas kalnus skaitīt prot
Naudu mīlēt tam ir mācīts
Taču citam bedri rok

Radināts pie tā ka vara
Tam, kas citiem pāri dara
Kam trūks kauns, tam vara
Vara tas ir naudas kalns

Māca bērniem saviem
Ko šis sapratis ar gadiem:
"Vara tam bez kauna
Bedri rokot neredz ļauna"

Tagat šis uz nāves gultas
Dievu piesaucot nu muld tas:
"Tam kam nauda, tas nav ļauns
Tas tik labi mācīts auns"

Zemē laiks to guldīt nācis
Bērnus kalns ir pārņemt sācis
Rakt šiem bedri nava laiks
Naudas kalns tiem jādala ir baigs

Bēniem rakt bij mācijis reiz bārda
Pašam kaimiņš rok
Tas bez bārdas
Kam bedri bij racis reiz bārda

Kur tagat tava bārda,
Kad nevari vairs pateikt vārda
Kur tagat tava vara,
Kad bārdā vairs nav gara