haike

Tajā brīdī, kad es ieraudzīju L Tinderī, viņš man momentā iepatikās jau no bildēm vien. Silts smaids, skaistas acis un kaut kas nenormāli seksīgs un pievilcīgs. Varbūt tā bārda? Acis? Viņš izskatās pēc cilvēka, kam patīk māksla, es nodomāju skatoties uz viņa bildēm. Tas, savukārt, patīk man. Mēs sākām sarakstīties. Sākumā Tinderī, pēc tam WhatsApp un man viņš ar katru dienu iepatikās arvien vairāk.

Viņš ir itālis, kas dzīvo Minhenē, viņam ir nenormāli stilīgs dzīvoklis Milānā, ko viņš izīrē airbnb un viņš pats ir no Dženovas. Viņš organizē pasākumus un apmācības uzņēmējiem. Cik varēju noprast, uzņēmumā, kurā viņš strādā, viņš ir diezgan augstu hierarhijas ziņā un viņa darba laiks ir savā ziņā elastīgs. Mēs sākām sarakstīties februārī. Mēs runājām (sarakstījāmies) par sapņiem, vērtībām, interesēm. Mūsu sapņi un lietas, kas interesē un ko gribam nākotnē sakrita gandrīz 1:1.

Viņš teica, ka lidos uz Milānu un piedāvāja man pievienoties. Es nebiju pārliecināta vai esmu tam gatava. Galu galā biju tikko izšķīrusies no savu bērnu tēva. Man vēl vajadzēja laiku. Es papētīju lidojumu iespējas un nolēmu padomāt vēl kādu nedēļu. Tad sākās pandēmija, kas pielika punktu šim plānam kā tādam. Mūsu komunikācija pārtrūka. Pat nezinu kādēļ. Laikam aptrūkās lietas par ko runāt un dzīve vienkārši gāja uz priekšu ar visu to pandēmijas haosu.

Kaut kad jūlijā, tajā pašā dienā, kad braucu uz randiņu ar latvieti, kas vēlāk pārvērtās randiņā ar turku, es atcerējos par L. Pajautāju kā viņam iet. Viņš man pastāstīja, ka Corona paņēma viņa tēva dzīvību. Viņš sēro. Esot grūti.

Tā palēnām mēs atsākām sarakstīties. Jau pavisam drīz mēs sarakstījāmies katru dienu. Viņš man vairākas reizes nedēļā zvanīja un mēs pļāpājām pa telefonu. Viņa balss man likās jocīga. Tā negāja kopā ar bildēm, ko biju redzējusi.

Kādu dienu es ieraudzīju piedāvājumu lētiem lidojumiem no Rīgas uz Bari. Neko daudz nedomādama es to nosūtīju viņam, teicu, ka gribu aizlidot uz turieni un pajautāju vai viņš negrib satikties Bari. Viņš atbildēja, ka viņam jau ir diezgan daudz ceļojumu plānu augustam un viņš nezina vai varēs iekombinēt vēl brīvdienas Dienviditālijā. Tā vietā viņš jautāja vai negribu braukt ar viņu burāt ap Grieķijas salām. Es apskatīju piedāvājumus platformā, kurā viņš meklēja burāšanas ceļojumus un sapratu, ka man tie īsti nav pa kabatai un nav arī tā, ka baigi velk. Teicu, ka nē. Uz Grieķiju nelidošu.

Tam visam pa vidu man bija paredzēta neliela plānota operācija. Bija jābrauc uz slimnīcu, Covid tests, pilnā narkoze, es biju nobijusies. Viņš tajās dienās man zvanīja vairākas reizes, iedrošināja mani, uzmundrināja. Ja nebūtu bijis viņa atbalsta, man būtu bijis daudz grūtāk un bailīgāk. Par šito biju tik pateicīga!

Pēc manas operācijas viņš man atsūtīja ziņu, ka grib satikties ar mani Bari. Nu ko - it's a date!
Plāns bija tāds, ka mēs ielidojam Bari vienā un tajā pašā dienā, tikai es agri no rīta, bet viņš pēcpusdienā. Viņš kopā ar mani pavadīs 5 dienas, 4 naktis, tad lidos tālāk. Es Itālijā būšu nedēļu. Es norezervēju jauku airbnb dzīvoklīti priekš mums Bari pirmajām divām naktīm, viņš sameklēja un norezervēja vietas, kur palikt pārējās 2 naktis - vienu netālu no Arbelobello, otru Materā.

Naktī pirms es lidoju uz Itāliju, es tā arī neaizgāju gulēt. Man jau 4:00 bija jābūt lidostā. Es biju daudzas darāmās lietas atstājusi uz pēdējo brīdi un, kad viss bija apdarīts un es biju gatava, bija jau gandrīz 3 naktī. Brīdī, kad iekāpu lidmašīnā biju priecīga, drusku nobijusies un nenormāli pārgurusi. Lidojuma laikā man tā arī neizdevās aizmigt.

Ierodoties Bari, iespaidi nogurumu ātri aizslaucīja.... beidzot es biju nonākusi Itālijā. Valstī, par kuras apmeklēšanu es biju sapņojusi gadiem ilgi!

....turpinājums sekos