ciekurs - māksla&zinātne

pēkšņi sapratu, cik ļoti medicīna ietekmējusi manu skatījumu. jau tā esmu racionāla un piekasos nerelevantām lietām mākslā.

skatos Tarrantino Kill Bill 2 un domāju, kā tāds japāņu kung fu večuks var būt tik izveicīgs. ar vecumu taču nāk tikai problēmas - paaugstināts asinsspiediens, artrīts, demence, alcheimers...

vairs neticu cilvēku pārcilvēciskumam. nav jēga pārstrādāties - tad parādās skumjas. ja parādās skumjas - zūd produktivitāte. man ir attaisnots slinkums un galīga neticība brīnumiem.

studētu filosofiju - lasītu Nīči un sludinātu nepārejošu enerģiju un darbaspēku. Tagad tikai domāju - galvenais nestresot un neēst tik daudz saldumu.