Kā viens cilvēks šitā var uzlabot garīgo. Īss smaida uzliesmojums pa visu seju, bez maz vai tā ka vaigi sāp.
Un iekšā griežās sen pazudušais uztraukums.
Laikam vairāk par to, ka es atkal nepasaku kaut ko ne to... Un jā - mani tomēr neienīst... Arī tas šķiet tīri patīkami.
Kaut vai īsa saruna, bet vismaz saruna.

Uzreiz enerģijas deva. Cik maz man tomēr vajadzēja lai tiktu sapurināta.