Es nezinu, vajadzētu vairāk laika pavadīt ar tēti. Vienkārši tā. Un reizēm uznāk baigākā neiecietība, un gribas teikt - tēti, nu tad nevajadzēja mani uz tādu Domskolu vest, tik ilgus gadus tur pavadīt, ja tagad gribi iespundēt bērnudārzā vai skolā, tad priekš kam tas viss bija vajadzīgs.. un citreiz uznāk tāds žēlums, nu tāds.. par visu, par pilnīgi VISU! Ne jau par sevi, bet par viņu, manu tuvāko cilvēku. Ka viss šādi ir sanācis, un varbūt vispār tiešām vajag sēdēt te, un ne pa labi, ne kreisi, un diplomātija, normāla profesija, varbūt tomēr nav slikta ideja un vienreiz vajag atjēgties no kaut kāda mistiska sapņa par mūziku. Varbūt vispār viss ir pārpratums, un klabe pareizi vien saka - Tava dzīve, sa**** un veltā... |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |