mani draugos uzaicināja viens čalis, vārdu atkal neatceros, no universitātes. es gan jau kopš maija tur vairs nemācos. bet tas, kuram vienmēr iesna pa vienu nāsi tecēja. mēs mācījāmies vienā grupā, bet nekādu personīgi vērstu vārdu apmaiņu mums nebija. tagad pajautāja kā iet. uzrakstīju ar. saņēmu īsu un lakonisku atbildi - skaidrs. :D varu derēt, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, kad kontaktējamies, kaut gan draudzība apstiprināta.he.
vakardien biju uz izrādi Fundamentālists. ļoti patika. temats ar labs. par mūsdienu reliģiju un sektām. asprātīgi tika aprunāta novecojusī baznīcu paražu sistēma. liekas reliģija manu interešu sarakstā būs augstajā trešajā vietā. Kad jau skolā mācījos, mākslas vēsturē, tā sāka mani interesēt, jo mūzika un māksla daudzus gadsimtus attīstījās pēc baznīcas pasūtījuma. pirms gada rakstīju referātu par baznīcas sistēmu 2.-6.gadsimtā. Tīri vēsturiski fascinē šis kristietības fenomens. manipulācias ar cilvēku ticību. man patīk tās vecās baznīcas, kas no akmeņiem celtas. iedveš dievbijību, ne tā kā tās jaunās, modernās, kaut gan saka, ka nav nozīmes vietai, galvenais ticība utt. man vajag lielu, plašu, augstiem grieztiem, celtni jau gados, lai sajustos tik sīciņa cik patiesībā ir sīka tā cilvēka dvēselīte, ko mēs ikdienā neapzināmies aiz savām maskām.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Arī man simpatizē tieši vecās un lielās katedrāles ar augstajiem griestiem, vēsajiem mūriem un lielisko akustiku, krāšņajām vitrīnām, plašumu un neizmērojami spēcīgo iespaidu.
Šķiet, ka pati skaistākā Latvijā ir Aglonas bazilika. O, ja vien Jūs varētu nojaust tās sajūtas un iespaidus, kuras man rodas, kad 14.augusta vakarā eju krustaceļā. Iedomājieties: tūkstošiem cilvēku rokās ir svecītes, koris izpilda pazīstamās dziesmas, ir nedaudz auksts un tumšs, bet bazilika ir spilgti sniegbalti izgaismota. Tie iespaidi, tās izjūtas!
Arī iekšā ir skaisti un mierīgi, klusi.
Vislabāk, kad nav nekādu svētku un baznīcā ir tikai vietējie Kristum ticīgie cilvēki. Var noiet lejā, vari no tuvuma aplūkot altārgleznu un mierīgi, klusi nodotiet lūgšanām, meditācijai, klusumam.
Arī Rīgas Sv. Alberta baznīca ir viena no tām iespaidīgajām un lielajām ēkām. Tiesa gan, man tā liekas nedaudz nomācoša,bet varbūt tikai tāds iespaids man ir radies.
Pirms kāda laika mans skolasbiedrs palīdzēja remontēt Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģeles un man bija iespēja uzkāpt augšā, pie tām. Viņa darbabiedrs nospēlēja "Phantom of the Opera" melodiju. To mirkli es vēl ilgi atcerēšos. Tā akustika, tās mūzika.
Lai arī kristīgajai ticībai ir bijušas vājības un trūkumi, radikālas pārmaiņas, bet tomēr tā nav pelnījusi ļoti nežēlīgu un brutālu, iznīcinošu kritiku un necieņu. Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar. Bībele un kristīgā ticība ir atstājusi lielu iespaidu uz Rietumu, Eiropas kultūru. Daudzi no salīdzinājumiem, sakāmvārdiem ir ņemti no Bībeles. Vērtību skala, morāle. Māksla. Literārie darbi, arhitektūras šedevri, gleznas... Hospitāļi, slimnīcas,skolas... Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar.
Protams, tas ir mans personīgais un tīri subjektīvais viedoklis. Jāatzīst, ka nevaru būt neitrāls. Esmu dzimis un izaudzis katoļu ģimenē, tāpēc nevaru palikt vienaldzīgs un pārsvarā izvairos no strīdiem par reliģiju, jo negribu uzklausīt nepamatotu un izsmejošu kristīgās ticības kritiku. Protams, Jūsu ierakstā nesaskatīju neko tādu.
Atvainojiet par šo garo komentāru. Vienkārši nespēju palikt vienaldzīgs pēc Jūsu ieraksta izlasīšanas.
Šķiet, ka pati skaistākā Latvijā ir Aglonas bazilika. O, ja vien Jūs varētu nojaust tās sajūtas un iespaidus, kuras man rodas, kad 14.augusta vakarā eju krustaceļā. Iedomājieties: tūkstošiem cilvēku rokās ir svecītes, koris izpilda pazīstamās dziesmas, ir nedaudz auksts un tumšs, bet bazilika ir spilgti sniegbalti izgaismota. Tie iespaidi, tās izjūtas!
Arī iekšā ir skaisti un mierīgi, klusi.
Vislabāk, kad nav nekādu svētku un baznīcā ir tikai vietējie Kristum ticīgie cilvēki. Var noiet lejā, vari no tuvuma aplūkot altārgleznu un mierīgi, klusi nodotiet lūgšanām, meditācijai, klusumam.
Arī Rīgas Sv. Alberta baznīca ir viena no tām iespaidīgajām un lielajām ēkām. Tiesa gan, man tā liekas nedaudz nomācoša,bet varbūt tikai tāds iespaids man ir radies.
Pirms kāda laika mans skolasbiedrs palīdzēja remontēt Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģeles un man bija iespēja uzkāpt augšā, pie tām. Viņa darbabiedrs nospēlēja "Phantom of the Opera" melodiju. To mirkli es vēl ilgi atcerēšos. Tā akustika, tās mūzika.
Lai arī kristīgajai ticībai ir bijušas vājības un trūkumi, radikālas pārmaiņas, bet tomēr tā nav pelnījusi ļoti nežēlīgu un brutālu, iznīcinošu kritiku un necieņu. Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar. Bībele un kristīgā ticība ir atstājusi lielu iespaidu uz Rietumu, Eiropas kultūru. Daudzi no salīdzinājumiem, sakāmvārdiem ir ņemti no Bībeles. Vērtību skala, morāle. Māksla. Literārie darbi, arhitektūras šedevri, gleznas... Hospitāļi, slimnīcas,skolas... Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar.
Protams, tas ir mans personīgais un tīri subjektīvais viedoklis. Jāatzīst, ka nevaru būt neitrāls. Esmu dzimis un izaudzis katoļu ģimenē, tāpēc nevaru palikt vienaldzīgs un pārsvarā izvairos no strīdiem par reliģiju, jo negribu uzklausīt nepamatotu un izsmejošu kristīgās ticības kritiku. Protams, Jūsu ierakstā nesaskatīju neko tādu.
Atvainojiet par šo garo komentāru. Vienkārši nespēju palikt vienaldzīgs pēc Jūsu ieraksta izlasīšanas.
(Reply to this) (Thread)
|
viss kārtībā. ir jauki padalīties iespaidos uzzināt ko jaunu. es piemēram, līdz šim, nebiju aizdomājusies par svētceļojumiem uz Aglonu, to kādas sajūtas pārņem... vai tas par tām ērģelēm. reti sanāk tās dzirdēt, ja neiet uz dievkalpojumiem, kur nu vēl stāvēt blakus!
reiz biju ekskursijā uz Franciju, skolotājas plānā bija 13 katedrāles! sākumā par to smējāmies, bet jo vairāk mums stāstīja par visiem tiem cilņiem, skulptūrām, grebumiem durvīs, sižetiem stikla mozaīkās - visur stāsti no bībeles, zemnieku dzīves, baznīcas vēsture. pie 11 katedrāles to varēja jau kā grāmatu lasīt, meklēt pazīstamus stāstus uz tās sienām.
reiz biju ekskursijā uz Franciju, skolotājas plānā bija 13 katedrāles! sākumā par to smējāmies, bet jo vairāk mums stāstīja par visiem tiem cilņiem, skulptūrām, grebumiem durvīs, sižetiem stikla mozaīkās - visur stāsti no bībeles, zemnieku dzīves, baznīcas vēsture. pie 11 katedrāles to varēja jau kā grāmatu lasīt, meklēt pazīstamus stāstus uz tās sienām.
(Reply to this) (Parent)