Šķiet, ka pati skaistākā Latvijā ir Aglonas bazilika. O, ja vien Jūs varētu nojaust tās sajūtas un iespaidus, kuras man rodas, kad 14.augusta vakarā eju krustaceļā. Iedomājieties: tūkstošiem cilvēku rokās ir svecītes, koris izpilda pazīstamās dziesmas, ir nedaudz auksts un tumšs, bet bazilika ir spilgti sniegbalti izgaismota. Tie iespaidi, tās izjūtas!
Arī iekšā ir skaisti un mierīgi, klusi.
Vislabāk, kad nav nekādu svētku un baznīcā ir tikai vietējie Kristum ticīgie cilvēki. Var noiet lejā, vari no tuvuma aplūkot altārgleznu un mierīgi, klusi nodotiet lūgšanām, meditācijai, klusumam.
Arī Rīgas Sv. Alberta baznīca ir viena no tām iespaidīgajām un lielajām ēkām. Tiesa gan, man tā liekas nedaudz nomācoša,bet varbūt tikai tāds iespaids man ir radies.
Pirms kāda laika mans skolasbiedrs palīdzēja remontēt Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles ērģeles un man bija iespēja uzkāpt augšā, pie tām. Viņa darbabiedrs nospēlēja "Phantom of the Opera" melodiju. To mirkli es vēl ilgi atcerēšos. Tā akustika, tās mūzika.
Lai arī kristīgajai ticībai ir bijušas vājības un trūkumi, radikālas pārmaiņas, bet tomēr tā nav pelnījusi ļoti nežēlīgu un brutālu, iznīcinošu kritiku un necieņu. Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar. Bībele un kristīgā ticība ir atstājusi lielu iespaidu uz Rietumu, Eiropas kultūru. Daudzi no salīdzinājumiem, sakāmvārdiem ir ņemti no Bībeles. Vērtību skala, morāle. Māksla. Literārie darbi, arhitektūras šedevri, gleznas... Hospitāļi, slimnīcas,skolas... Kristietība tomēr ir devusi daudz pozitīvā ar.
Protams, tas ir mans personīgais un tīri subjektīvais viedoklis. Jāatzīst, ka nevaru būt neitrāls. Esmu dzimis un izaudzis katoļu ģimenē, tāpēc nevaru palikt vienaldzīgs un pārsvarā izvairos no strīdiem par reliģiju, jo negribu uzklausīt nepamatotu un izsmejošu kristīgās ticības kritiku. Protams, Jūsu ierakstā nesaskatīju neko tādu.
Atvainojiet par šo garo komentāru. Vienkārši nespēju palikt vienaldzīgs pēc Jūsu ieraksta izlasīšanas.