Un saulīte pārliecās pār istabas logu un pacēla mākoņa sagšas maliņu, zem tā viss bija tik tumšs un pelēks. Nu ko, vajadzētu tā kā pastaigāties. Saule paņēma savu puķu groziņu, atpina pīnēs savītos matus un devās laukā... Viņas kājas līdz potītēm iegrima mākoņa sagšā. Nu jā, bija jāsāk ar grābšanas darbiem... cik tad tālu tiksi, ejot pa mākoņpiegulētu taciņu... un tā no vienas maliņas... no vienas maliņas... līdz saulīte visu pasuli ieraudzīja plašo... mati izrisa, puķes izbira, bet lai!!!