Satiku Eeeeeeiženiju! Prieka pilni apskāvieni, gribēja mani pat pacelt :) Arī bučas Laimrotai, smīnīgi skati koru virzienā koncertā, un vīns naktī parkā ar dēlu. Tā ir tā mana Latvija, kuras man pietrūkst. Cilvēki tie ir. Sintija teica: "Man Tevi vajag bieži dzirdēt un redzēt, atkārto visu, ko tu saki, lai tikai es neturpinātu sēdēt bedrē". Nu tad, reizēm šķiet, ka atbraucu te cilvēkiem sabužināt spalvas, lai ceļas un dara, un, kad tas izdarīts, mierīgi var braukt atpakaļ. Ko var ar to "atpakaļ", vēl līdz 21. te! Un viens no atbildīgākajiem uzdevumiem - smuki sataisīt Sintijai ierakstu pieklājīgam Erasmus pieteikumam. Bet šodien programmā iet vingrināties un kaut kā nomaskēties, lai skolā neklūp virsū. Un tad nākamā "TĀ ir mana Latvija- cilvēki!" programmā Anastasija :) |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |