ne me quitte pas,

Interesanti, ka mans šaurais sarunbiedru loks tomēr ir tik plašs raksturu ziņā. Rada atkal jaunus un jaunus jautājumus par to, kāda tad īsti esmu es pati, ko saku un daru sevis dēļ, ko citiem un kā procentuāli tad būtu vēlams to sadalīt.
Īsti nezinu, vai "nopietnas" sarunas vispār ir veselīgas. Laikam atkarīgs no tā, vai domāšana par šo sarunu tēmām ir veselīga. Nākamais jautājums studijā - cik procentu laika vēlams pavadīt domājot un cik - kaut ko reāli darot?
Ai, laikam vienkārši jāiet gulēt.