| |
[Oct. 16th, 2021|04:34 am] |
Vinjsh nopelniija skənu ar balalaiku Francijaa. Man jau gadiem nebija bijis taads prihods. Adatinjas izskreeja cauri visam kjermenim. Tajaa vakaraa man bija labi. Man izkrita mashiina pie ugunskura. Naakamajaa riitaa bija saruna. Bet Jirgeni ir saveejie, vinji nav false light. Man ar dviinju liesmu sheit domas dalaas. Man patiik anarhisti, sisteemas pretinieki, cilveeki kaut vai nodzertaam, nonarkotaam sejaam, es izjuutu simpaatiju. Vinja nee. Mani interesee patiesums. Un es nevaru ciest uzspeeleetu tiiriibu bez pashironijas. Simons izcelj taa visa groteskumu.
Peedeejaa gada laikaa es iepazinu sievishkjo. Nevis kaa maati, bet tieshi sievieti. Ja taa padomaa, tad Marta, Linda un Egija bija tik atshkjiriigas un tomeer - vinjas visas pa savam bija maates. Un tas ir tas, ko nevajag. |
|
|
