šodien ir dzimšanas diena manai bērnības dienu mīļākajai draudzenei.
viņas dzimšanas dienā vienmēr atceros augusta puču – tieši svinību vakarā tika ieņemta televīzija un radio.
pieaugušie klausījās un diskutēja, bērni raudāja. draudzene tāpēc, ka negodīgi, jo viņas svētku dienā, mēs ar māsu tāpēc, ka bail no kārtējās asinsizliešanas un kara.
savulaik es raudāju arī par plāniem rīgā būvēt metro – man bija bail no tā, ka pilsēta sabruks.