Cik neskaitāmas reizes manā tomēr neilgajā mūžā mani ir nodevuši tuvi cilvēki! Nav runa par kādu dzimumu atsevišķi, bet vienkārši kā tuvi draugi vai draudzenes. Kādēļ es to tagad atceros- tā ir slikta audzināšana vai arī es neesmu iemācījusies piedot un/vai aizmirst? Bet vai vajag?