Nu, es domāju, būtu pienācis īstais laiks mums visiem nedaudz padresēt savas smadzenes. Ja tu domā, ka tu esi zemes mēsls, tad tev nebūs pat īsti vērts lasīt. Es tev vienkārši piekrītu un viss. Bet ja tu iedomājies, ka esi nācis šajā pasaulē kā vienīgās gudrās rases pārstāvis un tevi ir radījis dievs, nevis viena liela, skaļa nejaušība... Un tu esi unikāls un neatkārtojams...

Uz pasaules ir seši miliardi tādu kā tu. Jā, šis būs treniņš ar skaitļiem. Galvenais te būs piedomāt līdzi. Seši miliardi cilvēku. Katrs ko domā, katrs ko rīkojas. Katrs meklē savu patieso dzīvi. Bet tas nav pastāvīgs lielums. Katru dienu cilvēki mirst un dzimst jauni. Ja ir kāda dzīves filozofija, kas vēl nav kādam gulējusi galvā, tad lai sasper mani jods. Es nevaru iedomāties, cik cilvēku uz šīs pasaules vispār ir bijuši. Bet nu labi. Varbūt jums ir cerība, ka nonāksiet paradīzē un tur būs labi. Atklāti sakot, man pašam iepatikās šī daļa.

Šī zeme, kas mums visiem liekas tik liela un svarīga... Uz kuras ir unikālas dzīvības formas un unikālais, vienreizējais un nekad neatkārtojamais cilvēks ir apkārtmērā 40,075 km. Tas varētu šķist daudz. Kā nekā, piektā lielākā planēta šijā saules sistēmā, un cik mēs zinam, vienīgā apdzīvojamā. (Mums padzīvojamā.) Un vienīgā, uz kuras ir dzīvība un dzīvībai labi apstākļi. Bet, mēs jau labi zinam, ka šādi apstākļi mums netika nodrošināti vienā dienā. Bija leduslaikmets, bija vulkānu laikmets un laiks, kad zeme vispār bija magmas lode. Zeme ir apmēram 4.57 miliardus gadu veca. Tas ir apmēram 4,570,000,000 gadu. Pastāv uzskats, ka cilvēcīga būtne, kas ir atdalījusies no šimpanzes, ir apmēram 6,500,000 gadu veca. Bet tas ir tikai mirklis, kad viņam nebija liela atšķirība starp šimpanzi un pārējiem mērkaķiem. Par cilvēku, par homo sapiens, viņš ir kļuvis krietni vēlāk. Mēs esam, kas mēs esam, jau 250,000 gadus. Ilgs laiks, vai ne? Ņemot vērā, ka galaktikas kā tādas ir apmēram 13,700,000,000 gadus vecas. Mūsu zeme jau nav nemaz tik veca.
Tad nu kopsavilkums. Pasauļu karalis un visinteliģentākā būtne visumā ir dzīvojusi tikai 54,800,000 daļu no galaktiku pastāvēšanas laika. Ilgāk dzīvojošais cilvēks, kas ir oficiāli reģistrēts, ir sasniedzis 122 gadu vecumu. Milzīgi... Domāju, ka ar tik "milzīgu" evolūcijas procesu, mēs varam droši apgalvot, ka esam visprātīgākie un tālāk tikušie.

Bet nu labi, ar vecumu būtu tikuši galā. Sapratām, ka mēs neesam bērna stāvoklī. Mēs esam vēl sasodīta sperma.

Labi, vēl viens pierādījums, kamdēļ mēs būtu tie gudrākie. Neviena cita taču nav, vai ne? Atklāti sakot, tā cilvēki domāja, arī pirms atklāja Ameriku. Muļķīgs, bet tīri trāpīgs piemērs. Bet tas bija mums neizmērojams attālums. Mēs tikai apmēram 200-400 gadu zinam apmēram, kāda izskatās mūsu zeme, bet turpinam daudz ko jaunu atklāt, kaut arī zemei ir tikai 40,000 km apkārtmērs. Jā, tikai. Tātad, skaidrībai... Viens gaismas gads ir apmēram 9,460,730,472,580.8 kilometru. Tas ir diezgan liels pretstats mūsu zemei. Bet astronomijā jau diezgan sen to neuzskata par lielu attālumu. Neizmērojamu gan. Vistuvākā zvaigzne (neskaitot sauli) ir 4.22 gaismas gadu attālumā. Tātad, 39,924,282,594,290.976 kilometri. Atkārtoju, tā ir tuvākā. Tālākā, ko mēs varam redzēt ar aparatūru ir 46.5 giga gaismas gadu attālumā. 46,500,000,000 gaismas gadi. Rēķināt kilometros varat paši. Mans kalkulators pat šādu skaitli nevar aptvert. Tālākais, kur ir nonācis kāds cilvēka radīts mehānisms, ir 13 gaismas STUNDAS. 0.0015 no gaismas gada. Šis ceļojums ilga 27 gadus. Tālu ir tikusi visattīstītākā rase.

Un vēl pēdējais, ko gribēju piemetināt. Ir dažas galaktikas šajā visumā. Zināmas ir apmēram 48,000. Un katrā no tām galktikām ir no 10,000,000 līdz 1,000,000,000,000 zvaigznēm. Un katrai zvaigznei pieder planētas. Un viena no tā lielā kvantuma ir mūsējā planēta.

Mūsu planēta, uz kuras ir gudrākā un inteliģentākā dzīvības forma.